'Oskara' balvu gaidot. Piecas filmas ar skaistākajiem kostīmiem

Viena no trim "Oskara" nominācijām brāļu Koenu jaunākajai filmai "The Ballad of Buster Scruggs" (Balāde par Basteru Skragsu) tikusi tieši par kostīmiem (pārējās divas ir par filmas dziesmu un scenāriju). Tos radījusi māksliniece Mērija Zofresa, kura ar Koeniem strādā jau kopš 90. gadu vidus un lielā mērā ir atbildīga par abu brāļu filmu askētiskajiem, atturīgajiem tēliem.

Viņa iepriekš veidojusi kostīmus tādām filmām kā "Fargo" (1996), "The Big Lebowski" (Lielais Lebovskis, 1997), "O Brother, Where Art Thou?" ( O, brāl, kur tu esi! 2000) un citiem Koenu meistradarbiem. Tāpat viens no viņas kostīmu mākslinieces sasniegumiem ir Demjena Šazela filmas "La La Land" (2016) tērpi, kas arī atnesa viņai "Oskara" nomināciju iepriekš.

Jaunākā Mērijas Zofresas sadarbība ar Koeniem likusi tai pievērsties vesterna žanram. Filma sastāvs no sešiem īsākiem stāstiem, kas veido savdabīgu vesterna žanra antoloģiju. Kā medijiem paudusi pati māksliniece, tieši veidot vienotu vizuālo tēlu, tomēr respektējot, ka katrs stāsts ir atsevišķa vienību, bijis vislielākais izaicinājums. Māksliniece uzsver, ka strādāt ar Koeniem ir grūti, bet skaisti, jo abi režisori ir izteikti vizuālisti, kuriem jau sākotnēji ir pilnīgi skaidrs kā kostīmiem vajadzētu izskatīties un kādus tēlus radīt.

Kopumā "Black Panther" balvai nominēta septiņās kategorijās, tai skaitā par labākajiem kostīmiem, ko veidojusi māksliniece Ruta E Kartere (Ruth E. Carter).

Filmas darbība norisinās Āfrikā, kādā karaļvastī – Vakandā. Tur ieradušies ienaidnieki, lai iegūtu vērtīgus derīgos izrakteņus. Viņi bruņojušies ar moderniem ieročiem, tāpēc vietējām ciltīm jāmodina Melnās Panteras gars, kas viņu teritorijas varētu aizstāvēt.

Kostīmu māksliniece Kārtere, strādājot ar šo filmu, kā savu mērķi izvirzījusi iepazīstināt pasauli ar afrikāņu stila daudzveidību un krāšņumu, uzsverot Āfrikas un tās iedzīvotāju spēku. Viņa sešus mēnešus pētījusi Āfrikas cilšu tradicionālos tērpus un tradīcijas, sapludinājusi senas apģērba darināšanas tradīcijas ar modernām tehnoloģijām, piemēram 3D printēšanu. Rezultātā tapis afro-futūrisms, kā to nodēvējusi pati māksliniece.

Abām filmām skices un tērpi tapuši vienlaikus, tāpēc viņa filmas "The Favorite" kostīmiem iekārtojusi pat atsevišķu darbnīcu, lai nodalītu 18. gadsimta sākuma britu karaļnama pasauli no 20. gadsimta 30. gadiem, kas norisinās Mērijas Popinsas piedzīvojumi.

Kā intervijā "Vogue" atzīst māksliniece, viņai bijis gan stipri ierobežots, laiks, gan budžets – karalienes Annas laika tērpi filmai "The Favourite" tapuši sešu nedēļu laikā, turklāt panākot aristokrātisku, dārgu iespaidu ar salīdzinoši lētiem materiāliem. Viņa izvēlējusies klusinātus, teju melnbaltus toņus par kuru efektu nav bijusi pārliecināta līdz pat brīdim, kad redzējusi gatavu filmu uz ekrāna. Kostīmu tapšanā izmantoti materiāli, kas 18. gadsimtā nemaz apģērbu šūšanā nav tikuši izmantoti, vai vispār nav bijuši izgudroti, kā džinss un latekss. Tomēr būtiski, ka viņa rūpīgi ievērojusi vēsturisko siluetu, auduma kritumus un ornamentus.

Kā jau iepriekš minēts, skaistāko kostīmu "Oskaram" nominēts vēl viens Sendijas Pouelas veikums – filma "Mary Poppins Returns" (Mērija Popinsa atgriežas).

Šim Disneja studijas darba piedāvājumam māksliniece piekritusi uzreiz, nemaz nelasot scenāriju. "Teicu jā, un tikai pēc tam sāku domāt," intervijā "Vogue" stāsta Pouela. Tieši 1964. gada filma "Mery Poppins" ar Džūliju Endrūjsu galvenajā lomā bijusi pati pirmā kinolente, ko viņa kā bērns redzējusi kinoteātrī. Tā Pouela sākusi darbu pie neparastās auklītes garderobes.

Pirmās filmas darbība norisinās 1910. gadā, savukārt jaunais turpinājums ataino 20. gadsimta 30. gadus. Māksliniece respektējusi dotās desmitgades modi, tomēr iekļāvusi arī atsauces uz iepriekšējo Mērijas Popinsas garderobi.

"Viņai bija jābūt elegantai un modernai, tomēr ne pārspīlēti. It kā atturīgai, tomēr ar norādēm uz ekscentriskumu," tā Mērijas Popinsas stilu filmā raksturo Sendija Pouela.

Uz labāko kostīmu "Oskaru" šogad pretendē arī pieredzējusī tērpu māksliniece Aleksandra Bērna par darbu filmā "Mary Queen of Scots" (Marija, Skotijas karaliene). Šī ir piektā reizē, kad māksliniece nominēta "Oskara" balvai par skaistākajiem kostīmiem, bet prestižo balvu viņa saņēmusi par vēl vienu 16. gadsimta karalisko garderobi filmā "Elizabeth. The Golden Age" (Elizabete. Zelta laikmets. 2007).

Bērna veidojusi arī filmas "Elizabeth I" (1997) kostīmus, kas nozīmē, ka viņa perfekti pārzina laikmetu un tam atbilstošu karalisko ģērbšanās stilu, kā arī izaicinājumus, ko sniedz uzdevums – radīt 16. gadsimta tērpus ar mūsdienu materiāliem. Šoreiz atkal stāsts par Anglijas karalienes Elizabetes I laiku, tomēr fokusā ir viņas māsīca, Skotijas karaliene Marija Stjuarte.

Lai gan māksliniece labi pārzina 16. gadsimta britu karaļnama modi, viņa turpinājusi pētīt gleznas, izvirzot jautājumus, kas īsti redzams tā laika augstmaņu portretos – vai tajos redzamie tērpi patiešām reāli eksistējuši. Tāpat viņa par Elizabetes I laika Angliju un augstāko aprindu ģērbšanās paradumiem uzzinājusi, arhīvos pētot citu diplomātu vēstules, kurās cita starpā, pieminēts, kas bijis mugurā karalienei, kas citiem galma ļaudīm.

Tomēr lielākais izaicinājums viņai bijis padarīt abas galvenās varones sievišķīgi pievilcīgas, jo viņasprāt 16. gadsimta mode nebūt nav seksīga. Turklāt materiālu izvēlē viņai nācies ņemt vērā, ka liela daļa filmēšanas notiks brīvā dabā, skarbos laika apstākļos, un arī sabristiem vai salijušiem tiem dabiski jāizskatās labi.