"Rīgas filmu fonds" kā līdzfinansējums ārvalstu finansējuma piesaistīšanai tieši kino jomā, it sevišķi pašreizējā situācijā, kad valsts atbalsts kino ir tik neliels, ir ļoti nozīmīgs. Tas ir gan milzīgs atbalsts profesionāļiem, gan veids, kā radīt darba vietas, tai pat laikā tā ir liela finansējuma piesaistei Rīgai kā pilsētai, pauda Gailīte-Holmberga.
"Rīgā un Latvijā savas filmas, piemēram, uzņem indieši un korejieši, līdz ar to Rīgas vārds tiek nests pasaulē. Arī atzinīgus vārdus par Latvijas filmu profesionāļiem esam dzirdējuši, kuriem ir ārkārtīgi augsts profesionālais līmenis, līdz ar to viņi ir arī konkurētspējīgi," sacīja Nacionālā kino centra vadītāja.
Arī Rīgas domes priekšsēdētājs Nils Ušakovs (SC) uzsvēra, ka pirms gadā tā ir bijusi laba ideja izveidot "Rīgas filmu fondu", sniedzot līdzfinansējumu tām kompānijām, kurām ir vēlme filmēt un tērēt naudu Rīgā.
Katrs lats, kas ir iztērēts Rīgā, ir tā vērts, lai pašvaldība no savas puses pieliktu dažus santīmus. "Mēs turpināsim atbalstīt arī nākotnē, jo mums tas ir ne tikai finansiāli izdevīgi, jo nauda paliek pilsētā. Tas ir arī ieguvums, kas nav mērāms naudā, jo tā ir Rīgas tēla atpazīstamības veicināšana," norādīja Rīgas mērs.
Kā ziņots, 10.februārī tika izsludināts pašvaldības programmas "Rīgas filmu fonds" iepirkuma konkurss par līdzfinansējumu ārvalstu filmu kompānijām, kas vēlas uzņemt filmas Rīgā.
Rīgas domes Uzņēmējdarbības koordinācijas centra direktors Ervins Labanovskis informēja, ka konkursā pieteicās četri Latvijas producenti ar septiņām filmām.
"Konkurss jāvērtē kā ļoti veiksmīgs, jo pieteicās tik filmu, cik mēs domājām, ka pieteiksies visa gada laikā. Kopējais finansējums, ko ārvalstu filmu producenti ar savām filmām atnesīs uz Rīgu, ir vairāk nekā 4 miljoni latu, savukārt Rīgas domes līdzfinansējums būs 486 000 latu," uzsvēra Labanovskis.
Viņš norādīja, ka ar "Rīgas filmu fonda" īstenošanu Rīgā un Latvijā tiek tērēta no ārzemēm atvesta nauda, kas "silda" gan Rīgas, gan arī Latvijas ekonomiku, jo tiek nodarbināti aktieri, mākslinieki, ēdināšanas firmas, viesnīcas, apsargi, līdz ar to nauda paliek Latvijā.
"Svarīgi ir arī tas, ka šis projekts ir ne tik daudz naudu patērējošs, cik radošs, jo Rīgas dome līdzfinansējumu sniegs tikai tad, kad producenti šo naudu Rīgā būs iztērējuši, proti, samaksājuši algas, no kā nodoklis nonāks arī Rīgas domes budžetā. Pēc filmēšanas darbu beigām producentiem būs jāiesniedz zvērināta auditora ziņojums, kas tiks izvērtēts, un tikai tad nauda tiks samaksāta. Ilgtermiņā šis projekts var atmaksāties tūristu ziņā. Piemēram, indiešu filmas veidotāji jau sacīja, lai gatavojamies tūristiem no Indijas, jo pēc viņu filmas nonākšanas uz ekrāna indieši vēlēsies doties uz Rīgu, lai redzētu vietas, kur filmējušies viņu iemīļotie aktieri," atzīmēja Rīgas domes Uzņēmējdarbības koordinācijas centra direktors.
Jau ziņots, ka šogad līdzfinansējumu saņems visi septiņi līdzfinansējumam pieteiktie projekti - SIA "Baltic Pine Films" pieteikums "Valanders: Rīgas Suņi", SIA "Film Angels Studio" pieteikumi "Mans Ceļš", "Budas mazais pirksts", "Ciklopi", SIA "Filmu studija Rija" pieteikums "Miglā", SIA "Ego Media" pieteikums "Cilvēks, kas izglāba pasauli" un SIA "Boheme International" pieteikums "Apgabala Drāmas Teātris".
Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!
