Filma atspoguļo pagājušā gadsimta 70. gadus, kas Latvijā iezīmējās ar jaunās paaudzes rokmūziķā parādīšanos. Iedvesmojušies no 60. gadu pasaules mūzikas grandiem – Elvisa Preslija, Bila Heilija, "The Beatles", "The Rolling Stones", "The Beach Boys", "Led Zeppelin" u.c., kā arī Latvijā milzu atzinību guvušajām pašmāju rokgrupām "Katedrāle", "Eolika", "2XBBM", "Melody Makers", "The Jockers" un citām, kas uz to brīdi bija jau izjukušas vai pārtraukušas darbību – parādījās jaunas grupas: "Menuets", "Santa", "Jolanta", "Stroncijs 70", vēlāk arī "Līvi", "Sīpoli", "Modo". Izmantojot latviešu dzejnieku dzeju, jaunā mūziķu paaudze arvien vairāk pievēršās oriģinālkompozīciju radīšanai, lai "caur puķēm", ar zemtekstu palīdzību, vēstītu par sev svarīgām, nacionālām tēmām.
Jau kopš 60. gadiem rokmūzikas žanrs piesaistīja plašas padomju jauniešu masas. Grupu koncerti un deju vakari bija pārpildīti. Publika tajos jūtas brīva un bieži atļāvās "padomju cilvēkam nepiedienīgu uzvedību". Rokmūziķiem tika piemēroti dažādi ierobežojumi un aizliegumi, repertuārs kontrolēts un dziesmas – cenzētas. Jaunie komunistiskās ideoloģijas nesēji, kas nomainīja veco funkcionāru paaudzi 70 .gados, bija daudz zinošāki, informētāki un savā rīcībā rafinētāki. Viņi saprata, kādas mūzikas vēsmas valda pasaulē ārpus "dzelzs priekškara", tādēļ "kaitīgās Rietumu ietekmes" apkarošana tika uztverta nopietnāk un izpildīta pedantiskāk. Tika aizliegts "Liepājas dzintars" un "Mikrofona dziesmu aptauja". Tomēr tas neapturēja mūziķus, bet veicināja viņu radošumu, meklējot, kā apiet funkcionāru radītos šķēršļus. Dažkārt, pat pašiem neapzinoties, tika radītas roka kompozīcijas, kas ar mūziku un dziesmu tekstiem cēla latviešu pašapziņu un veicināja nacionālās identitātes saglabāšanu. Kā uzsver filmas veidotāji, tā lieliski parāda laikmetu, uz kura fona turpināja attīstīties latviešu nacionālā rokmūzika.
Īpaši otrajai triloģijas filmai ar brāļu Jura un Leona Sējānu palīdzību ir restaurētas divas 70. gados radītas dziesmas no grupu "Menuets" un "Sīpoli" repertuāra, kas parāda muzikālā stila tendences latviešu rokmūzikā.
"Triloģijas otrā filma "Septiņdesmitie. Spožums un posts" spilgti parāda, ka tā laika latviešu rokmūzikai un dziesmu tekstiem bija tikpat liela nozīme latviskās pašapziņas saglabāšanā un veicināšanā padomju okupācijas gados kā Dziesmu svētkiem, teātrim un tautiskajām dejām," saka filmas režisors Mareks Bērents.
Atgādinām, ka trīs dokumentālās filmas "Sešdesmitie. Sākums", "Septiņdesmitie. Spožums un posts" un "Astoņdesmitie. Jauna ēra" stāsta par 60. – 80. gadu latviešu rokmūziķiem, kas, spītējot cenzūrai un aizliegumiem, atļāvās publiski paust mūsu alkas pēc brīvības un neatkarības.
"Galvenais iemesls, kāpēc vispār vēl ir vērts runāt par tā laika rokmūziku - tā patiesi bija laba, profesionāla, izsāpēta, ne tā, kā tagad, kad dziedāt var visu. Cenzūra rūdīja mūziķus, padarot mūziku pārdomātāku, radošāku, spēcīgāku. Programmas tika rūpīgi slīpētas un mēģinājumi notika regulāri. Tieši rokmūziķi lika pamatus tam, ko mēs šodien uzskatam pašu par sevi saprotamu un neatņemamu – izpausmes un vārda brīvība," pauž filmas veidotāji.
Otrās filmas "Septiņdesmitie. Spožums un posts" varoņi: Zigismunds Lorencs ("Eolika"); Pits Andersons (rokenrola mūziķis); Valerijs "Seiskis" Saifudinovs (rokenrola mūziķis); Jānis Vanadziņš (blūza mūziķis); Juris un Leons Sējāni ("Menuets"); Andris Kronbergs ("Menuets"); Adrians Kukuvass ("Menuets"); Raimonds Bartaševičs ("Menuets"); Imants Kalniņš (komponists); Raimonds Pauls (komponists); Vladimirs Smirnovs ("Modo"); Viktors Lapčenoks ("Modo"); Vjačeslavs Mitrohins ("Modo"); Zigmars Liepiņš (komponists); Vilnis Šmīdbergs (komponists); Niks Matvejevs ("Sīpoli"); Mārtiņš Brauns (komponists); Juris Pavītols ("Līvi"); Jānis Grodums ("Līvi"); Valdis Skujiņš ("Credo"); Igo (mūziķis); Aivars Hermanis(mūziķis); John McEuen ("Nitty Gritty Dirt Band"; ASV); Rein Laaneorg (Polyphon", Igaunija); Allan Ladvas ("Polyphon", Igaunija); Ausma Groduma ("Liepājas dzintars"); Linards Muciņš ("Liepājas dzintars"); Dace Grundmane ("Liepājas dzintars") un citi
Filmas radošā komanda: Daiga Mazvērsīte (scenārija autore), Kristians Luhaers un Mareks Bērents (režisori), Emīls Rotgalvis (režisora asistents), Kristians Luhaers, Uldis Jancis, Krists Luhaers, Valdis Celmiņš, Aleksandrs Grebņevs (operatori), Andris Barons (skaņu režisors), Ilona Zariņa, Elga Zariņa, Stīna Skulme, Daiga Puriņa (grims), Līga Vilks (grafiskais dizains), Kristians Luhaers (3D animācija, dizains), Andris Gedoviuss (Web lapa).
Triloģijas otrā filma "Septiņdesmitie. Spožums un posts" tapusi, sadarbojoties producentiem Kristianam Luhaeram (CLC One), Marekam Bērentam ("Tumsa Music") un Artai Ģigai ("Red Dot Media").
