Bez šaubām, ka "Sirdspuķīte" jau pēc iznākšanas izpelnījās atzinību kā viena no retajām lielas Holivudas studijas radītajām filmām, kas pievērsusi uzmanību dzimtes jautājumiem un līdztiesībai (precīzāk – tās neesamībai) pašā kino industrijā. Stāsts gan ir balstīts uz visai holivudisku paradoksu – lai tiktu pie lomas kādā "ziepju operā", Dastina Hofmana atveidotais neveiksmīgais aktieris Maikls Dorsijs ir spiests izlikties par sievieti – pusmūža aktrisi Dorotiju Maiklsu, un viņas personāžs ātri vien iegūst plašu popularitāti un skatītāju mīlestību, padarot visai necilo seriālu par lielu amerikāņu televīzijas notikumu.
Tikai sievietes ādā Hofmana atveidotais Maikls piedzīvo negaidītu atklāsmi par to, cik seksistiski un stereotipiski amerikāņu kino un televīzijas industrija attiecas pret sievietēm – gan kā personāžiem, gan kā aktrisēm. Vienā no "Sirdspuķītes" slavenākajām ainām Dorotijai uzmācas kāds pavecāks kungs, uz ko viņa negaidīti reaģē ar asu pļauku, kas nav paredzēta scenārijā. Seriāla šovinistiski noskaņotais režisors ir šokā, tikmēr producente ir priecīga par šādu pavērsienu un labprāt atļauj Dorotijai (Maiklam) arī turpmāk improvizēt un pielāgot scenāriju savam redzējumam. "Domājiet par mani kā par personību, nevis sievieti," pieprasa Dorotija, uz ko producente atbild: "Tu esi pirmais sieviešu dzimtes personāžs, kurai piemīt sava personība."
Tiesa, kā norāda vairāki kino apskatnieki, tieši šis aspekts – ka Maikls ir spējīgs izprast un iestāties par sieviešu tiesībām tikai Dorotijas personā, nevis kā vīrietis – ir vienlaikus filmas stiprā un vājā puse.
