"Man prieks, ka arī kāds no politiķiem pamanījis, ka Latvijā pastāv kino," tā intervijā Latvijas Avīzei" otrdien paudis Latviešu kinorežisors Juris Poškus, kura jaunākā filma "Kolka Cool" piedzīvojusi daudz pretrunīgas atsauksmes, tai skaitā politiķa Raivja Dzintara (NA) kritiku.
"No otras puses, viedokļos parādās dīvainas, padomju laiku ideoloģiju tās niknākajā formā atgādinošas tendences: mums nevajag filmas, kas rāda dzīvi, kāda tā ir, vajag tādas, kas rāda dzīvi, kādai tai jābūt. Bet māksla ir tikai spogulis, kas parāda, kā dzīvi labāk izprast," uzskata Poškus.
Viņaprāt, viedoklis, ka filma ir par kaut kādām negācijām, ir pārspīlēts, radies dažu politiķu izteikumu iespaidā. "Mūsu sabiedrībā nez kāpēc ir uzskats, ka ciešanas padaru cēlu. "Kolka Cool" ir mēģinājums stūrēt prom no apnicīgās gaušanās, sniedzot iespēju pasmieties pašiem par sevi," teic režisors.
"No otras puses, dažu politiķu viedoklis, ka sabiedrību vajag "audzināt", rādot tai paraugdzīvi izskaistinātā gaismā, ir diezgan liekulīgs, – tāpat kā iedomāties demogrāfiju veicināt ar erotiskām filmām, nevis māmiņu algām vai sociāliem pabalstiem. Veidot pozitīvu, slavinošu filmu par Latvijas laukiem pašreizējā situācijā būtu melīgi," piebilst Poškus.
Tāpat režisors ir neizpratnē kāpēc filmai kinoteātros ir uzlikts vecuma ierobežojums – no 16 gadiem. Filmā ir pāris vietas ar lamuvārdiem. Divreiz varoņiem kaujoties, un, kad puisim mugurā sāpīgi iecērtas meitenes mestās kurpes smailais papēdis, viņš nolamājas, jo tā ir dabiska reakcija.
"Man gan šķiet, nevajag iedomāties, ka bērni ir nepilnvērtīgāki, dumjāki. Jau septiņu gadu vecumā viņi pietiekami daudz zina par pieaugušo dzīvi. Pusaudži vairāk atdarina nevis filmās redzēto, bet medijos lasīto un skatīto. Atšķiriet jebkuru laikrakstu, visas ziņas pilnas ar vardarbību. Vienmēr esmu domājis, ka "Kolka Cool" mums izdevusies gaiša un dzīvi apliecinoša filma ar skaidru vēstījumu: ja saprot, ka dzīve iet garām kā vilciens, ar to var tikt galā. Ja nesaprot – mūžs tā arī paies kā interesantu, bet nekā paliekoša neatstājošu, nesaistītu notikumu virkne. Filmas varoņi mēģina to saprast. Bet kaut kā pietrūkst. Varbūt šādas filmas, ko viņi nav redzējuši," skaidro režisors.
Runājot par nacionālā pasūtījuma ideju Latvijas kino, Poškus intervijā "Latvijas Avīzei" pauž prieku, tomēr uzsver, ka sakārtota kino vide nav tikai naudas, bet arī izglītības un zināmas sistēmas trūkuma jautājums.
Kā piemēru režisors min vietējo kinoteātru tīklu, kas ir izzudis privatizācijas virpulī: "Tie, kas saglabājušies, nav saslēgti vienotā sistēmā, ar katru vietu jāslēdz atsevišķs līgums. Tas administratīvi noslogo, un ir iemesls, kāpēc šī filma tikai pakāpeniski sasniedz attālākos novadus. Arī Rīgā ārzemju īpašniekiem piederošie multipleksi latviešu filmas ņem nelabprāt, tiem ir pašiem sava programma, kas ir prioritāte."
"Salīdzinot ar teātri, latviešu kino it kā nav īpaši nepieciešams, jo kinoteātri bez tā var tīri labi iztikt. Teātris nevar paņemt jau gatavu ārzemju lugu, to pārvest uz šejieni ar visiem aktieriem un tad izrādīt. Teātriem tomēr jāveido saturs latviešu valodā. Kino it kā izrāda, bet tam ar- vien mazāks sakars ar to, kā cilvēki dzīvo šeit un tagad. Latviešu filmu ir maz, un katru no tām uztver kā visu valsti vai sabiedrību kopumā pārstāvošu. Bet nevar no vienas filmas gaidīt visu – lai tā būtu gan jēgpilna, gan izklaidējoša, vienlaikus risinātu asas sociālas tēmas un ļautu izsmieties. Kino, tāpat kā dzīvē, ir vajadzīga daudzveidība," uzsver "Kolka Cool" autors.
Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!
