"Labāk nāvessods nekā dzīve Ziemeļkorejā," tik skarbs ir pazīstamais krievu kinorežisors Vitālijs Manskis, kura uzņemtā savdabīgā dokumentālā filma par izolēto un naidīgi pret ārpasauli noskaņoto austrumu valsti "Saules staros" nupat piedzīvojusi pirmizrādi arī Latvijā un tiks demonstrēta kinoteātros.

Kopš 2014. gada Vitālijs Manskis dzīvo Latvijā. Šeit pārcēlies arī viņa dokumentālo filmu festivāls "Artdocfest", kas jau divus gadus ir daļa no Rīgas Starptautiskā kinofestivāla.

"Ziemeļkorejā pāris paaudžu laikā veselā nācijā ir iznīcināta jebkāda brīvības apziņa un domāšana," saka režisors. Sarunā ar portālu "Delfi" Manskis stāsta, kā viņš "Putina drauga" statusā uzņēmis pirmo Krievijas–Ziemeļkorejas dokumentālo filmu pēc jau iepriekš uzrakstīta scenārija ar mākslīgi radītiem varoņiem un neīstām dekorācijām.

Tomēr kamera netika izslēgta arī brīžos, kad kadrs nebija paredzēts filmēšanai. Līdz ar to iegūts unikāls materiāls dokumentālai filmai, kas stāsta vairāk, nekā amatpersonu piedāvātā oficiālā versija.

Bija plānots, ka Manska filmu demonstrēs gan Korejas Tautas Demokrātiskajā Republikā, gan citur pasaulē. Režisoram savu ieceri pilnībā nav izdevies realizēt – lai gan līgumā bija paredzēts trīs mēnešus garš filmēšanas laiks, uzņemšanas komanda Ziemeļkorejā pavadīja vien 40 dienas. Turpmākajiem braucieniem vīzas vairs netika izsniegtas.

Filmas "Saules staros" pasaules pirmizrāde notika 2015. gada 15. oktobrī, bet vēl pirms filmas publiskās izrādīšanas Ziemeļkorejas Ārlietu ministrija nosūtīja notu Krievijas Ārlietu ministrijai, pieprasot aizliegt tās demonstrēšanu un iznīcināt, turklāt "ar atbilstošiem ietekmes līdzekļiem" vērsties pret filmas autoriem, nosodot viņus par Ziemeļkorejas reālās dzīves "kropļošanu".

• 1. Čučhes kursi un vīza uz Ziemeļkoreju
• 2. Aiz butaforiskās realitātes fasādes ar šmaukšanos
• 3. Atmirusī apziņa un brīvības vakuums