Atmirusī apziņa un brīvības vakuums

Režisors Vitālijs Manskis: labāk nāvessods, nekā dzīve Ziemeļkorejā
Foto: Publicitātes attēli


Kā jums šķita, viņi ir laimīgi?

Jā, tas ir kaut kāds laimes paveids.

Ziemeļkorejieši ir pilnīgi pārliecināti, ka tieši šobrīd notiek aktīva karadarbība ar ASV, kurā joprojām iet bojā cilvēki. Vitālijs Manskis

Iespējams, tā ir, jo nav ar ko salīdzināt?

Ziemeļkorejas Tautas Demokrātiskās Republikas galvenais lozungs ir – "Mēs nevienam neskaužam" . Tas tiek drukāts avīzēs un uz banknotēm. Viņiem neeksistē ārējā pasaule. Pat viņu tuvākie kaimiņi – Dienvidkoreja – ir amerikāņu okupētā Korejas daļa, ko vajag atbrīvot no jūga, lai dzīvotu laimīgi kopā.

Ziemeļkorejieši ir pilnīgi pārliecināti, ka tieši šobrīd notiek aktīva karadarbība ar ASV, kurā joprojām iet bojā cilvēki. Arī pionieru uzņemšanas ceremonijā man rādīja astoņgadīgus bērnus, ģērbtus militārā formā, paziņojot, ka tie ir bāreņi, kuru vecāki ir gājuši bojā... karā ar amerikāņiem.

Tad jau viņu vecāki kaut ko brīvdomīgu būs izdarījuši, ja reiz nosūtīti "iet bojā karā ar amerikāņiem"?

Maksimums, kukurūzu tīruma nozaguši – lai vienkārši paēstu. Nedomāju, ka runa ir par disidentiem. Tur pat aizmetņu kaut kam tādam nav. Ironija par vadoņiem neeksistē.

Viņu Ļeņinu redzējāt?

Mūs veda uz Kima Irsena mauzoleju. Aizgrābti čukstēja, ka ir plāns iepazīstināt ar vadoni. Tomēr esmu pat priecīgs, ka tas nenotika – atteikties es nevarētu, un visa šī "tikšanās" tiktu filmēta un izmantota viņu ideoloģiskajiem mērķiem. Man jau tā visu laiku kaut kas bija jāraksta viņu atsauksmju un viesu grāmatās, bet tulks jau uzreiz ķērās klāt pie tulkošanas. Sapratu, ka nevaru rakstīt to, ko patiesībā domāju, nācās izdomāt visādas "Ēzopa fabulas".

Manai pilnā apjomā nerealizētajai filmai bija jākļūst par tādu pašu fabulu. Es braucu uz Ziemeļkoreju, lai veidotu filmu, kas maksimāli pārliecinoši un apjomīgi vēstītu pasaulei par šo valsti. Turklāt tai bija jābūt tādai, lai cilvēki Ziemeļkorejā to varētu skatīties ar baudu, kas režīma krišanas gadījumā pārvērstos šausmās.

Tieši to izdarīja Lenija Rīfenštāle, kad radīja filmu "Gribas triumfs" par nacistisko Vāciju un Ādolfu Hitleru. (1935. gadā tapusi nacistiskās Vācijas propagandas filma – red.) Vēlāk šīs filmas kadri kļuva par Nirnbergas tribunāla materiālu un acīmredzamu pierādījumu tām šausmām, ko 20. gadsimta civilizācijai atnesa nacisms.

Jūs vēlējāties uzņemt filmu "Kima Irsena gribas triumfs"?

Jā, Lenijas Rīfenštāles "Gribas triumfs" mūsdienīgā lasījumā.

Taču, ja pēkšņi man būtu jāizvēlas – dzīve Ziemeļkorejā vai nāvessods, es, ne sekundi nešauboties, izvēlētos otro. Vitālijs Manskis

Ko jūs zināt par savas filmas varoņiem pēc uzņemšanas pārtraukšanas? Vai nav aizsūtīti "karā ar amerikāņiem"?

Esmu pārliecināts, "karā" viņi nav nosūtīti. Jo vairāk pasaulē šai filmai pievērš uzmanību, un tā ir rādīta jau vairākos festivālos un tiek demonstrēta kinoteātros daudzās valstīs, jo svarīgāk Ziemeļkorejai paturēt iespēju šo ģimeni parādīt visai pasaulei, – ka viss ar šiem cilvēkiem ir kārtībā.

Ja salīdzinām mums saprotamās kategorijās – ar PSRS, kas Ziemeļkorejā ir labāk un kas sliktāk?

Es, protams, esmu laimīgs, ka padomju vara sabruka, tomēr jāatzīst, ka Padomju Savienība bija sistēma – veģetāriete. Vismaz, ja runā par periodu no 60. gadu beigām, ko esmu piedzīvojis arī es. Es pieļauju, ka pats varētu vairāk vai mazāk dabiski eksistēt Padomju Savienībā visu savu dzīvi, ar nelielu personiskās brīvības telpu. Jā, tā nebūtu tā brīvība, kas man ir tagad. Vairāk vajadzētu runāt "Ēzopa fabulu" valodā, taisīt daudz metaforiskāku kino, neceļot tik daudz pa pasauli un uzskatīt braucienu uz Volgogradu par lielu veiksmi. Taču, ja pēkšņi man būtu jāizvēlas – dzīve Ziemeļkorejā vai nāvessods, es, ne sekundi nešauboties, izvēlētos otro.

Režisors Vitālijs Manskis: labāk nāvessods, nekā dzīve Ziemeļkorejā
Foto: Publicitātes attēli

Staļins virzījās apmēram tajā pašā virzienā, kur šobrīd ir Ziemeļkoreja. Kāpēc jūsuprāt tas līdz galam neizdevās?

Es pats līdz galam nesaprotu staļinisma laiku. Staļins sēja dzīvnieciskas bailes, bet pat vissmagāko represiju laikā eksistēja diža un brīva kultūra – rakstīja Platonovs, Bulgakovs, Ahmatova, Cvetajeva, Pasternaks, iestudēja Meierholds, filmēja Eizenšteins. Jā, mēs zinām, kuru pakāra, kuru nošāva, bet sistēma nenostabilizējās – Staļins nomira.

Taču Ziemeļkorejā Staļins nav miris, viņu "staļinisma periods" tika realizēts jau pirms vairākās paaudzēm, un jauni cilvēki dzima absolūtā brīvības vakuumā. Tā ir unikāla sabiedrības iekārta, kādai nav analoga cilvēces vēsturē. Korejas "staļinisms" ir īpašs sociālisma un totalitārisma hibrīds austrumu kultūrā.

Radīt otru Ziemeļkoreju mūsdienu pasaulē nav iespējams. Tur notikušais ir anomālija. Vitālijs Manskis

Vai Rietumos kaut kas tāds būtu iespējams? Piemēram, kad Latvijā sāka diskutēt par Krimināllikuma grozījumiem, kas varētu ierobežot vārda un viedokļa brīvību, uzreiz diskusijās izskanēja Ziemeļkorejas vārds, vēl biežāk to piemin, runājot par mūsdienu Krieviju.

Protams, neviens neiet Ziemeļkorejas pēdās. Pat Krievija nē. Radīt otru Ziemeļkoreju mūsdienu pasaulē nav iespējams. Tur notikušais ir anomālija. Kā kaut kādas Černobiļas katastrofas radīta eksotiska būtne – vērsis ar trim galvām. Visticamāk, tā mirtu kā dzīvot nespējīga, bet Padomju Savienība to uzturēja, tā pārdzīvoja krīzes periodu, radīja miljonus trīsgalvainu vērsēnu un iestrēga šajā mežonīgajā stadijā.

Krievijā, lai kā Putins necenstos, beigās viņu aizslaucīs. Nebūs nekāda Ziemeļkoreja. Nu un Latvijā vēl jo vairāk nebūs. Tas gan nenozīmē, ka drīkst pieļaut vārda brīvības vai varas kritikas ierobežošanu. Jebkura vara cenšas izbīdīt kaut kādas lietas bez sabiedrības kontroles – tā ir ātrāk un ērtāk. Viņi domā, ka tā ir cilvēkiem labāk, droši vien Kims Irsens arī gribēja labu. Taču sabiedrībai ir jābūt iespējai ietekmēt varu, lai tā justu šo pastāvīgo kontroli un neaizrautos.

Protams, Latvijā pietiek problēmu, ir daudzas sāpīgas lietas, bet šī ir brīva valsts, kur vari būt laimīgs, un, ja tomēr nepatīk, brauc uz Londonu, iekārtojies auklītes darbā, radi astoņus bērnus, saņem pabalstus un apciemo Latviju Līgo svētkos. Pēc laika vari atgriezties.

Vari vēlēt politiķus, bet vari arī nevēlēt... Nekas no tā nav iespējams Ziemeļkorejā. Pat mūsu saruna tur nebūtu iespējama....

Tags

Lasāmgabali Rīgas Starptautiskais kino festivāls Vitālijs Manskis
Publikācijas saturs vai tās jebkāda apjoma daļa ir aizsargāts autortiesību objekts Autortiesību likuma izpratnē, un tā izmantošana bez izdevēja atļaujas ir aizliegta. Vairāk lasi šeit.

Comment Form