Starptautiski atzītā rumāņu režisora Kristi Puiu filma "Sjeranevada" šogad sacentās par "Zelta palmas zaru" Kannu kinofestivālā. Izgājusi triumfa maršu kā Kannās, tā arī mazākos kino festivālos un nupat arī Toronto kinofestivālā, "Sjeranevada" nonākusi Riga IFF programmā. Un rumāņu kino – uz kritiķu mēlēm. Viena no Puiu iepriekšējām filmām – "Lazaresku kunga nāve" (2005) – Kannās saņēma "Īpašā skatiena" balvu, rosinot runas par rumāņu kino jauno vilni.
Lai izrādītu cieņu un pieminētu pirms četrdesmit dienām aizgājušo Emilu, kādā dzīvoklī Bukarestē uz kopīgām vakariņām kopā sanāk vīrieša ģimene, radi un draugi. Nelaiķa dēls Levijs no šī vakara neko īpašu negaida – klasisku ģimenes saietu ar ikdienišķām sarunām un mazliet forsētu sentimentalitāti. Iznāk gluži pretēji: raisās strīdi un politiskas diskusijas, saasinās pagātnes aizvainojumi un savstarpēji pārmetumi. Pieminamais Emils tiek skarts atmiņās un piezīmēs, ka nekas tamlīdzīgs nenotiktu, ja viņam vēl būtu teikšana... Kristi Puiu tēva nāve bijis spēcīgs impulss "Sjeranevadas" tapšanai, režisoram diezgan vēlu atskāršot, ka par tēvu kā personību īsti neko nav zinājis. Sākotnējais scenārijs bijis visai atšķirīgs no gala rezultāta, aktieru spontānām improvizācijām dodot savu artavu filmas gala rezultāta ietekmēšanā.
Kristi Puiu savus varoņus – un arī skatītāju – ielicis visai klaustrofobiskos apstākļos, tikai divās ainās izraujot Leviju un viņa sievu no iekštelpām. Šī ierobežotība uzšķērž raksturus un skaidro attiecības, zem režisora lupas centrējot radu kopā sanākšanas brīdi kā personifikāciju krietni vispārīgākiem jautājumiem. Cik stipras patiesībā ir ģimenes saites? Cik daudz zinām par tuvākajiem, un vai gana cieši turamies kopā? Vai akli uzticamies medijiem un oficiālajām versijām par pasauli satricinošiem notikumiem? Vai paši kritiski izvērtējam situācijas?... "Sjeranevadas" darbības videi ir sava – visai specifiska – scenogrāfija un funkcija. Ēdamistabu un virtuvi piestrāvo atšķirīgi spriedzes līmeņi, kamēr gaitenis kalpo kā pārejas zona. Virtuvē atmosfēra ir sakulta un cigarešu dūmos sabiezējusi, bet ēdamistabā lielākoties risinās mierīgākas un konstruktīvākas sarunas. Un radiniekiem ir grūtības vienlaikus savākties kopā kādā no telpām.
Operatora Barbu Balasoiu darbs ir atsevišķas tēmas vērts. Mājas video koncepts ir ģeniāls savā vienkāršībā un trāpīgs savā ietekmē. Reizēm šķiet, ka kamera ir nevērīgi nolikta uz kumodes un atstāta "record" režīmā, dokumentāli fiksējot sarunas un kustības. Citkārt operators burtiski elpo pakausī saviem varoņiem, nojaucot distanci starp skatītāju un ekrānā notiekošo. No kinoteātra krēsla nemanāmi esam pārcēlušies uz šo dzīvokli, klausoties radu sarunās, ieglūnot istabās un izjūtot virtuves durvju aizciršanos. Režisors un operators pārliecinoši radījuši spēcīgu klātbūtnes efektu.
Filmā ir vairākas absurdas un amizantas situācijas. Piemēram, dažādu sķēršļu dēļ viesi nekādīgi netiek līdz pusdienošanai. Ēdiens gatavojas, galds tiek klāts, bet apstākļu sakritības un gaidīšana, kad vēl kāds ieradīsies, nemitīgi attālina pašu ēšanas procesu. Situācijas groteskums atsauc atmiņā spāņu sirreālista Luisa Bunjuela filmu "Buržuāzijas diskrētais šarms" (1972), kurā smalki tērptie un izglītotie viesi nevar pabeigt vakariņas. Citā ikoniskā Bunjuela filmā "Iznīcības eņģelis" (1962) varoņi nekādīgi nespēj tikt ārā no grezna dzīvokļa. Sak', saved slēgtā telpā cilvēkus, kuru attiecības balstās uz radniecīgām vai sociālām saitēm (pieklājīgās smaidīšanas un sadzīviskas sarunas), un vēro, kā atklājas patiesās dabas un zemākie instinkti. Arī "Sjeranevada" smīkņājot parāda, kā ilgstoša iesprūšana vienā vietā un situācijā atmasko liekulības un portretē raksturus.
Kas ne mazsvarīgi – nav pirmā reize, kad Puiu starmešu gaismās iecēlis rumāņu kino. Būtībā līdz ar viņa filmu "Lazaresku kunga nāve" un Katalīnas Mitulescu īsfilmu "Satiksme" (2004) šādu apzīmējumu piedēvē veselai režisoru paaudzei un nozīmīgām, jaunas kino valodas meklējošām rumāņu filmām. Tiesa, kinovēsturē zināmas vairākas "viļņošanās" – franču jaunais (un jaunais jaunais) vilnis, itāļu neoreālisms, dāņu "Dogma", čehu jaunais vilnis. Šīs svārstības nav nekas jauns, līdz ar to kritiķi mēdz raukt degunus kārtējā paisuma kontekstā. Tomēr ne tikai uz starptautiskās "arthouse" skatuves rumāņu kino sevi pierādījis kā spēcīgs spēlētājs, atdzimstot no padomju spiedoga gadiem un lielā mērā starptautisku ievērību izpelnoties, pateicoties Puiu filmām. Un šī gada Kannu oficiālajā konkursā rumāņu filmu pārstāvniecība bija trešā intensīvākā uzreiz pēc nozares vaļiem Amerikas un Francijas, oficiālajā konkursā konkurējot diviem redzamākajiem Rumānijas kino pīlāriem Kristi Puiu un Kristianam Mungiu ar filmu "Izlaidums".
"Sjeranevada" ir prasīga pret skatītāju, liekot viņam ne tikai nosēdēt kinoteātra krēslā teju trīs stundas, bet arī nenogurstoši sekot līdzi. No vienas puses darbam ir lēns ritums – it kā jau nekas nenotiek un nav acīmredzamas klasiskas filmas dinamikas. Tomēr visas šīs šķietamās trivialitātes atklāj raksturus un cilvēciskus kompleksus.
Šogad Rīgas Starptautiskais kino festivāls notiks no 13. līdz 23. oktobrim, trijos kinoteātros – "Splendid Palace", "K Suns" un "Kino Bize" – demonstrējot apmēram 100 filmu. Līdz 26. septembrim vēl iespējams iegādāties Riga IFF abonementus, kas seansus ļaus apmeklēt par krietni zemāku maksu. Tos iespējams iegādāties gan festivāla mājaslapā www.rigaiff.lv, gan "Biļešu servisa" kasēs un interneta mājaslapā.
Informācija par festivāla filmām atrodama www.rigaiff.lv.
.
