Izsmalcināta, vieda un izaicinoša septiņu filmu kolekcija apliecina kino stāstniecības bezgalīgo variāciju iespējamību, kā arī šķeļ viļņus, meklējot novatorisma iespējas kino valodas sintaksē un pragmatikā, atvēlot gana plašu telpu skatītājiem, lai mēs savukārt savā apziņā risinātu asociatīvo tīklojumu un individuālu iekšējo naratīvu. Viena no šīs programmas virsotnēm ir amerikāņu mākslinieka un režisora Luisa Klāra sinemātiskā kolāža "Sixty Six" (2015), kurā viņš pārrada pagājušā gadsimta 60. un 70. gadu pulsējošo un eksperimentālo mākslas garu. Jau filmas prologā ir iekodēta sirreālisma pionieru Pola Eliāra un Andrē Bretona premisa: "Lai sapņi, kurus esi aizmirsis, vienādojami ar to vērtību, kuru tu nezini."1
Filma "Sixty Six" ir divpadsmitdaļīga popārta un vizuālās mākslas antoloģija, kas reanimēta kustīgajās bildēs, operējot ar jau esošajām kultūras struktūrām, kuras tiek izrevidētas, izdemolētas un pārkārtotas. Klāra izvēlētais skaitlis 12 kalpo kā cikla pabeigtības zīme, tomēr filmas nosaukumā ietvertais skaitlis 66 ir tieša autora atsauce ne tikai uz 1966. gadu, bet arī uz zīmīgo Amerikas šoseju "Route 66", kā arī televīzijas seriālu ar tādu pašu nosaukumu2. Ceļa motīvs saistāms arī ar Klāra pētniecības uzstādījumu – par būtiskāko jautājumu viņš izvirza skatītāja iekšējā naratīva veidošanos, uztverot attēlus un to kustību, kas pēcāk pārtop par filmisku pieredzi. 12 mikronaratīvi aptver laika datējumu, romiešu mitoloģijas dievu vārdus, kas tiek ietverti kā nodaļu nosaukumi, piemēram, "Saturna dienasgrāmata" un "Jupiters sūta ziņojumu". "Film noir" estētiku un lubeņu sižetus, grafisko noveļu vērienu papildina atraktīvi Klāra veidoti komiksu tēli statiskā vai kustīgā pozīcijā, tā laika Losandželosas modernisma arhitektūras un futūristiskā dizaina pērles, kam blakus organiski mīt arī komponistu Kloda Debisī un Gustava Mālera mūzika. Šajā neganti postmodernajā un gudrajā kičā svarīgs elements ir klusuma skaņa, kas ļauj pārkost un pārstrādāt vizuālo informāciju. Iepretim antīkajiem varoņiem un arhetipiskajiem tēliem režisors nostāda "DC Comics" supervaroņus kā sava laika spoguli – panteona sastāvs nemainās, bet tā ārējais atveids gan.
Katra vizuālā novele ir veltījums kādam Klāra tuvam cilvēkam, piemēram, Modernās Mākslas muzeja jeb MoMa kuratorei Jitei Jensenai, kino pētniekam un režisoram Patrikam Tarantam, eksperimentālā kino režisoram Džonatanam Švarcam u.c.. Īpašu uzmanību jāpievērš "truša alas momentam" novelē "T Helēna", kas veltīta producentiem Polai un Džeremijam Sageriem. Kino komponista Elmera Bernsteina skaņdarbs "Ginnija" ieved mūs noslēpumainā pilsētā, kur grafiski krāšņā komiksu blondīne kā urbānā Helēna slīd garām plakātam, kas vēsta par popārta šovu "60. gadu māksla". Šī daļa rosina domāt par melodrāmas meistariem Duglasu Sērku un Vinsenti Minelli un viņu filmās konstruētajām sievietēm. Ekrānā redzamais plakāts aizguvis tiešus vaibstus no Roja Lihtenšteina gleznas "V-varbūt" (1965), kura centrā arī blondīne, bet krietni vien jaunāka par Helēnu. Pēdīgi sieviete mūsu priekšā strauji noveco. Gaidot vīrieti, kurš nepārnāks, gaišmatainās Helēnas domu lodziņā uzzib teksts: "V-varbūt viņš saslimis un nespēj pamest studiju?" Lai gan Klāra blondīne ir aizlienēta no pagājušā laikmeta, tā spēj būt pilnasinīga un reflektējoša vizuālā parādība. Ironiski, viņa ir izkāpusi no divdimensionāla plakāta mēroga un piedzīvo tagadnes laiku uz savas miesas, bet tajā pašā laikā paliek iespiesta plaknē.
59 gadus vecais Manhetenā dzīvojošais kolāžu meistars Klārs veido filmas kopš 1977. gada un zināms ar savām idiosinkrētiski eksperimentālajām filmām – jau ilgu laiku viņš ir viens no saistošākajiem amerikāņu neatkarīgā kino režisoriem līdztekus savai sievai un radošajai partnerei Dženijai Geizerei, amerikāņu avangarda kino režisorei un video māksliniecei. Klāru īpaši saista sakrālā un profāna karnevāliskā apvēršana un vienādošana, ko var manīt iepriekšējos darbos "Faraona josta" (1993) un "Altērs" (1995), kur tiek izmantots "vizuālo šķēru" princips. Helēnas paradokss un novecošanas tematika jaušama Klāra īsfilmās "Nepareizā novecošana" (2008) un "Mēnesim ir savi iemesli" (2012), kas ir melanholiskas apceres par sižeta esamību/iztrūkumu. Zināmākais režisora veikums ir "Mazā glāzīte" (1998) – trīs cēlienu melodrāma par Supermena drauga Džimija Olsena identitātes slēpšanu.
Filmas "Sixty Six" kontekstā jāatzīmē arī Klāra centieni rast atbildes uz vaicājumiem, kā kino izmanto un transformē vizuālo mākslu un tajā jau esošos naratīvus? Par pamatu tiek izmantota popārta estētikas pamatnostādne. Tā pauž, ka ar auditoriju ir jākomunicē, izmantojot mūsu kolektīvās pieredzes summu: klišejas, stereotipus un vispārzināmus kultūras kodus. Ar popārta estētikas konceptu Lihtenšteins, Džaspers Džonss un Endijs Vorhols īstenoja elitārās kultūras demistifikāciju, radot tēlu reanimāciju masu kultūrai un vaicājot, kas mākslā ir oriģinalitāte. Savulaik Lihtenšteins sacījis, ka viņš nekad neatveido objektu tādu, kāds tas ir; viņu saista tēlojums kā kristalizēts un kondensēts tā simbols. Viņš arī retoriski polemizējis ar aprindu mākslas cunfti, ka tieši Donalds Daks izglābis mākslu3. Arī romieši atvasināja grieķu dievus un piešķīra tiem jaunu identitāti. Klārs, vairāk kā 13 gadus veidojot sakausētu vizuālās mākslas pamfletu4, ikonografizē mūsu priekšstatus, un aizraujošā, neviltotā interesē par kino kā mediju sasmalcina, tad dekonstruē mītus par mītiem no jauna.
Šogad Rīgas Starptautiskais kino festivāls notiks no 13. līdz 23. oktobrim, trijos kinoteātros – "Splendid Palace", "K.Suns" un "Kino Bize" – demonstrējot apmēram 100 filmu. No 27. septembra iespējams iegādāties biļetes uz Riga IFF seansiem – tās iespējams iegādāties gan festivāla mājaslapā, gan "Biļešu serviss" kasēs un interneta mājaslapā.
_____
1 "Let the dreams you have forgotten equal the value of what you don't know." Ciitāts no filmas "Sixty Six".
2 Seriāls "Šoseja 66" (1960-1964) vēsta par diviem draugiem, Mārtinu un Todu, kuri savā "Chevrolet Corvette" automobilī dodas cauri Amerikas plašumiem. Ceļa motīvs, kas 50. un 60. gados bija ārkārtīgi populārs dažādās mākslas formās, savus aizmetņus aizguvis no bītņiku paaudzes rakstnieka Džeka Keruaka romāna "Ceļā".
3 Sooke, Alastair. Roy Lichtenstein: How Modern Art Was Saved by Donald Duck. Penguin, 2013. 24. p.
4 Filma "Sixty Six" tapusi laikā no 2002. līdz 2015. gadam.
