Riga IFF programmā – Izabella Ipēra filmā 'Gaišā nākotne'
Foto: Kadrs no filmas "Gaišā nākotne"

Filma "Gaišā nākotne" šī gada Berlīnes kino festivālā franču režisorei Miai Hansenai-Lēvei sagādāja "Sudraba lāci" par labāko režiju. Divās iepriekšējās filmās režisore pievērsusies pirmās mīlestības trauslumam ("Jaunības mīlestība", 2012) un jauna dīdžeja centieniem izsisties 1990. gadu Parīzes klubu kultūrā ("Ēdene", 2015). Viņas jaunākajā lentē redzama režisores izaugsme – filma iekļauta Rīgas Starptautiskā kino festivāla programmā.


Natālijas (teju vienmēr izcilā Izabella Ipēra) stabilā dzīve brūk kopā – pēc vairāk nekā 20 gadus ilgas laulības viņas vīrs aiziet pie jaunākas sievietes, bērni pieaug un izvācas no vecāku ligzdas. Arī pasniegtās filozofijas klases skolēni ir vairāk ieinteresēti protestos un anarhijā, nekā pasniedzējas stāstītajā. Bonusā nāk slimās un kaprīzās mātes (Edīte Skoba) izlēcienu nasta: te viņa izdomā izsaukt avārijas dienestus, te taisīt pašnāvību, te neēst... Taču Izabellas Ipēras ("Viņa", 2016, "Skaļāk par sprādzieniem", 2015, "Mīlestība", 2012) varone ar nesatricināmu mieru uzņem visus dzīves piespēlētos izaicinājumus.

Režisore nedramatizē un ieņem ieturēti vērojošu pozīciju. Izvairoties no pašmērķīga eksistenciāla smaguma un lēta sentimenta, Hensena-Lēve pēta savas varones evolūciju. Filmā daudz apspriež filosofiju – arī režisore nāk no filozofijas pasniedzēju ģimenes –, bet šīs sarunas nav vien snobiska mētāšanās ar vārdiem un idejām. Tiek uzdots jautājums, kādā mērā humanitāras zināšanas ir pielietojamas ikdienas dzīvē. Natālija stoiskā nosvērtībā sakārto savas emocijas. Sižetiski ir sagatavota klasiska klišeju augsne pusmūža krīzei un radikāliem pavērsieniem. Tomēr tā vietā, lai mainītu savu dzīvi par visiem simt astoņdesmit, galvenā varone nezaudē pašlepnumu un strādā ar savu iekšējo pasauli.

Retās jūtu izpausmes tiek piedzīvotas aiz slēgtām durvīm, Natālijai reizumis šņukstot ķermenim klāt piespiestā kaķa kažokā. Melnā Pandora piederēja viņas mātei, un tagad dzīvnieks, šķiet, kļuvis par mātišķa padoma un patvēruma metaforu. Brīdis, kad Natālija izmisīgi sauc un meklē ārā izskrējušo Pandoru, vēl spilgtāk ilustrē viņas, racionālas un inteliģentas sievietes, vēlmi pieturēties pie kaut kāda mierinoša pavediena. Ekstravagantās mātes izpausmes filmā iemieso Edīte Skoba. Spilgti atceramies viņu kā Denī Levāna varoņa šoferi Leo Karaksa filmā "Svētie motori" (2012).

Tomēr Natālijas dzīve negrozās tikai ap viņu gremdējošiem notikumiem. Profesionālajās un privātajās gaitās viņai apkārt vienmēr līdzās pastāv jauneklīgs neatslābstošu ambīciju gars. Natālijas iemīļotākais bijušais skolēns Fabiēns (Romēnam Kolinkam sola spilgtu karjeru) ir palicis klātesošs arī ilgi pēc skolas gadiem. Tagad Fabiēns aizrāvies ar anarhistu idejām, naktis pavada protestējot – līdz brīdim, kad pārceļas uz Alpu apvidu, lai, Parīzes burzmas netraucēts, nodotos rakstīšanai un diskusiju pilniem vakariem ar līdzīgi domājošiem jauniešiem. Natālija viņu respektē un idealizē. Pie pusdienu galda viņas dēls pat ironiski piezīmē, ka Fabiēnu viņa labprātāk pieņemtu kā savējo bērnu, savukārt tobrīd vēl nešķirtais vīrs pret jaunekli izrāda vieglu skepsi un greizsirdību. Pretrunīgas rādās arī pašas Natālijas jūtas pret Fabiēnu, balansējot starp draudzību, koķetēriju un intelektuālu saikni.

Ipēra viennozīmīgi ir filmas smagsvars, niansēti izspēlējot Natālijas dzīves pēkšņās pārmaiņas, kurām lēni pielāgojas kā prāts, tā emocijas. Filma sižetiski un tehniski ir gaužām vienkārša – tieši tādēļ jo vieglāk būtu paslīdēt un pārspīlēt. Bet nekas tāds nenotiek. Bez neparastiem kameras leņķiem, sarežģītiem montāžas paņēmieniem vai impulsīviem kadriem – saturiski un tehniski visa spozme gulstas uz režisores meistarīgā scenārija un Ipēras pleciem. Filma ir lakoniskuma un elegances triumfs. Gaišā nākotne ir turpinājums. Virzība uz priekšu.

Šogad Rīgas Starptautiskais kino festivāls notiks no 13. līdz 23. oktobrim, trijos kinoteātros – "Splendid Palace", "K Suns" un "Kino Bize" – demonstrējot apmēram 100 filmu. No 5. līdz 27. septembrim iespējams iegādāties abonementus, kas Riga IFF kinoseansus ļaus apmeklēt par krietni zemāku maksu. Riga IFF šogad piedāvā divu veidu abonementus – 20 eiro vērtais abonements ļaus apmeklēt piecus kinoseansus, savukārt 30 eiro vērtais abonements ļaus kļūt par 10 Riga IFF kinoseansu skatītāju. Tos iespējams iegādāties gan festivāla mājaslapā www.rigaiff.lv, gan "Biļešu servisa" kasēs un interneta mājaslapā.

Informācija par festivāla filmām atrodama www.rigaiff.lv.

Tags

Riga IFF Rīgas Starptautiskais kino festivāls

Comment Form