Foto: Henriks Eliass Zēgners
Vēsturisku nozīmīgu notikumu 15. maijā piedzīvoja Latvijas kinoindustrija, kad prestižajā Kannu kinofestivālā, Francijā uz lielā ekrāna tika izrādīta 1967. gadā tapusī Rolanda Kalniņa filma "Četri balti krekli".

Filma bija iekļauta Kannu kinofestivāla programmā "Cannes Classics", līdzās Ingmara Bergmana, Alfrēda Hičkoka un Stenlija Kubrika darbiem.

Kā portālam "Delfi" pavēstīja NKC pārstāve Kristīne Matīsa, programmas "Cannes Classics" veidotāji uzsvēruši filmas pārsteidzošās kvalitātes. "Mēs neko tādu nebijām gaidījuši, "Četri balti krekli" mūs absolūti pārsteidza – gan ar savu kinovalodu, it īpaši izsmalcināto, eleganto operatora darbu, gan arī ar savu sociālkritisko spēku," teicis programmas vadītājs Žeralds Duhaso. "Četrus baltus kreklus" redzējušie īpaši uzsvēra laika garu – 20. gadsimta 60. gadu noskaņu, ko tik precīzi notvēruši filmas veidotāji.

Pirms 51 gada uzņemtā filma Kannu festivāla pārstāvjus ir pārsteigusi arī ar atzīstamo restaurācijas kvalitāti (restaurācijas darbi veikti Latvijas studijā "Lokomotīve") – šāda kvalitāte arīdzan ir būtisks faktors, lai filma varētu tikt izrādīta "Kannu klasikas" programmā.

Filmas seansā Francijā klāt bija arī filmas režisors Rolands Kalniņš un operators Miks Zvirbulis.

"Viss noritēja ļoti sirsnīgi un pagodinoši, kas nemaz nav tik raksturīgi lieliem festivāliem," telefonintervijā no Francijas Latvijas Televīzijas Kultūras ziņām vēstīja kinokritiķe Daira Āboliņa. Seansā klāt bijis arī Latvijas vēstnieks Francijā un daudzi filmas interesenti.

Kā sarunā ar LTV uzsver Āboliņa, visaizkustinošākais bijis tas, ka "Cannes Classics" direktors izcēla operatora darbu šajā filmā, kas to padara tik atbilstošu "jaunā viļņa" garam. "Par to aizkustināts bija klāt esošais Miks Zvirbulis, kurš teica, ka visas savas dzīves laikā nav dzirdējis tik daudz komplimentu kā divās minūtēs šeit Kannās," teica Āboliņa.

Režisors Rolands Kalniņš atzinis, ka šis ir viņa radošās karjeras nozīmīgākais notikums. 15. maijā Kannu kinofestivāla oficiālajā mājaslapā ir publicēta intervija ar latviešu režisoru, kurš stāsta par filmas tapšanas vēsturi pēc Gunāra Priedes lugas iestudējuma noskatīšanās, par ietekmēm un arī cenzūru, kā arī par nepabeigto filmu "Piejūras klimats".

"Plašākā kontekstā, mēs veidojām filmu par to, kas "bija gaisā" 60. gadu sākumā, kad Padomju savienībā un, protams, arī Latvijā, ienāca brīvāks gars, kad dzīve palika krāsaināka un drosmīgāka, salīdzinot ar totalitārisma sastingumu, kas valdīja iepriekšējās dekādēs," intervijā stāsta Rolands Kalniņš.

"Filmas tapšanas laikā mēs iedvesmojāmies arī no citām mākslām, kurās arī parādījās radošā brīvība. Piemēram, jaunie dzejnieki, kas ienesa svaiga gaisa vēsmas. Māris Čaklais, kura dzeja skan mūsu filmā, bija viens no sava laika jaunajiem talantiem, kurš nu kļuvis par izcilu personību Latvijas kultūrā," stāsta režisors.

Visu interviju angļu valodā var izlasīt Kannu kinofestivāla mājaslapā.

"Tas patiešām ir īpašs pārdzīvojums – redzēt Uldi Pūcīti, Līgu Liepiņu, Paulu Butkeviču uz Kannu Festivāla pils ekrāna, būt klāt seansā ar filmas veidotājiem. Tas ir arī liels notikums Latvijas kultūrā – fakts, ka filma "Četri balti krekli" ir no jauna atklāta, pateicoties Kannu festivālam, ir ārkārtīgi nozīmīgs. Tas pierāda, ka Rolanda Kalniņa un viņa radošās komandas darbs atbilst gan sava laika avangardiskākajām tendencēm, gan ierakstās pasaules kino kontekstā. Tas ļauj cerēt, ka mēs esam pamanīti," komentē Nacionālā Kino centra vadītāja Dita Rietuma.

Atgādinām, ka filmu "Četri balti krekli" īpašā goda seansā Rīgā, kinoteātrī "Splendid Palace" varēs noskatīties 23. maijā.

Jau ziņots, ka Kannu starptautiskais festivāls šogad notiek no 8. līdz 19. maijam. Oficiāli atlasīta sadaļa "Cannes Classics" kinofestivāla programmā ir jau 15 gadus, un festivāla rīkotāji uzsver, ka viens no aspektiem Kannu kinofestivāla misijā ir – veidot mūsdienu auditorijas attiecības ar "pasaules kino atmiņu". Klasisko filmu izlase veltīta pasaules kinovēstures mantojuma cildināšanai un novērtēšanai, demonstrējot īpašu meistardarbu restaurētās kopijas.

Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!