Šogad ar Nacionālā kino centra (NKC) atbalstu tiek plānots pabeigt 31 filmu, no kurām lielākā daļa būs dokumentālās filmas, otrdien, 10. janvārī Saeimas Izglītības, kultūras un zinātnes komisijas Valstiskās audzināšanas apakškomisijas sēdē pastāstīja NKC vadītāja Ilze Gailīte-Holmberga.

Plānots, ka šogad pirmizrādi varētu piedzīvot 18 dokumentālās filmas, deviņas pilnmetrāžas spēlfilmas, divas animācijas īsfilmas, kā arī pa vienai spēlfilmas īsfilmai un animācijas īsfilmai.

Salīdzinājumā ar 2011.gadu, kad ar NKC atbalstu pirmizrādi piedzīvoja 13 Latvijas filmas, šogad jauno filmu pienesums pašmāju kultūras dzīvē solās būt bagāts, tikai par pieciem kino darbiem atpaliekot no 2009.gada, kad pirmizrādi piedzīvoja 36 NKC atbalstītas filmas. Savukārt 2010.gadā pie skatītājiem uz ekrāniem nonāca 27 NKC finansējumu saņēmušas filmas.

Kā uzsvēra Gailīte-Holmberga, vienas filmas vidējais tapšanas laiks ir trīs gadi, līdz ar to šogad pie skatītājiem nonāks tie projekti, kas sākti 2008. vai 2009.gadā. Šogad pirmizrāde paredzēta pilnmetrāžas animācijas filmai "Zelta zirgs", spēlfilmām "Miglā" un "Sapņu komanda", kā arī dokumentālajām filmām "15 stāsti par jauno", "4.maija republika", "Mana koka stāsts", "Vairāk nekā dzīve" un citām filmām.

Valsts kultūrkapitāla fonds (VKKF), pateicoties valsts akciju sabiedrības "Latvijas valsts meži" ziedojumam, šogad spēs sniegt finansējumu dokumentālo filmu veidošanai, taču tas ir risinājums tikai vienam gadam, līdz ar to nav zināms, kas notiks nākamajā gadā. Pagājušajā gadā dokumentālo filmu attīstīšanai un ražošanai 68 000 latu apmērā tika piešķirts Kultūras ministrijas mērķfinansējums.

Aizvadītajā gadā filmu nozares projektu konkursos lielākais finansējums - 250 000 latu - piešķirti jaunu spēlfilmu ražošanai, 156 400 lati atvēlēti ražošanā esošu animācijas filmu atbalstam, 130 000 latu - ražošanā esošu spēlfilmu atbalstam, 97 720 lati - ražošanā esošu dokumentālo filmu atbalstam, bet 24 480 lati - dokumentālo filmu attīstīšanai un ražošanai.

Gailīte-Holmberga uzsvēra, ka vislielākais finansējums nepieciešams vēsturisku filmu veidošanai. Lai šādas filmas arī turpmāk tiktu veidotas, NKC vadītāja rosina rast papildus finansējuma iespējas vēsturiskām filmām, gaidāmo nozīmīgo notikumu kontekstā, piemēram, 2014.gadā, kad Rīga būs Eiropas Kultūras galvaspilsēta, 2015.gadā, kad Latvija būs prezidējošā valsts Eiropas Savienības padomē vai arī kontekstā ar 2018.gadu, kad Latvija svinēs 100 gadu jubileju.

Jau tagad ar NKC atbalstu esot attīstīti septiņi vēsturisku spēlfilmu projekti, taču to attīstīšanai nav finansējums, jo vēsturisku filmu izmaksas proporcionāli ir ļoti augstas attiecībā pret kopējo pieejamo finansējumu.

Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!