Traģēdija Veronbīčā. Stāsti un fakti par 90. gadu klasiku 'Romeo + Džuljeta'
Foto: Vida Press

1996. gada 1. novembris – kino un pasaules dramaturģijas klasika piedzīvoja kaut ko līdzīgu sprādzienam. Pirms 20 gadiem ASV un Kanādā uz lielajiem ekrāniem nonāca austrāliešu režisora Baza Lurmena ekrāna versija par Viljama Šekspīra lugu "Romeo un Džuljeta". Bez šīs filmas nav iedomājamas pagājušā gadsimta 90. gadu romantiskās atmiņas, kā arī profesionāļu atskaites par visu laiku spilgtākajām Šekspīra darbu ekranizācijām.

"Romeo + Džuljeta" ir otrā no Baza Lurmena "Sarkana priekškara" triloģijas. Tai vēl tiek pieskaitīta romantiskā komēdija "Strictly Ballroom" (1992) un "Moulin Rouge" (2001).

Filma, kā tas ar romantiskiem stāstiem mēdz būt, zibenīgi iekaroja jauniešu un daļas kritiķu nedalītu sajūsmu un simpātijas. Tikai tas bija kaut kas, ko viedais Šekspīrs, visticamāk, pat ar savu renesanses cilvēka domāšanu iedomāties nevarēja. Saglabājot Šekspīra lugas tekstus, Bazs Lurmens filmas darbību bija pārcēlis uz 20. gadsimta Veronabīču, kur krāšņā un mūsdienīgā vidē teritoriju dala divas naidīgas mafijas impērijas – Monteki un Kapuleti. Zobeni ir aizstāti ar šaujamieročiem, sprāgst benzīntanki, notiek policijas apšaudes, baznīcā līdzās svecēm mirdz neona krusti, bet Romeo un viņa draugi vizinās ar iespaidīgiem kabrioletiem.

Filmas vēsturei pieder arī amerikāņu kritiķa, Pulicera balvas laureāta Rodžera Eberta recenzija par filmu, kurā viņš raksta: "Esmu redzējis "Karali Līru" kā samuraju drāmu, "Makbetu" kā mafijas stāstu un divas dažādas "Romeo un Džuljetas" versijas par etniskajām atšķirībām mūsdienu Manhetenā, bet nekad neesmu redzējis, ka tādu haosu un panku versiju var radīt no šīs Šekspīra traģēdijas."

20 gadus pēc filmas pirmizrādes, atskatāmies uz zīmīgiem faktiem no filmas uzņemšanas vēstures.

Source

DELFI Kultūra

Tags

Berlīnes starptautiskais kinofestivāls Lasāmgabali Leonardo Dikaprio Radiohead
Pamanījāt kļūdu?
Iezīmējiet tekstu un nospiediet Ctrl + Enter!

Stingri aizliegts DELFI publicētos materiālus izmantot citos interneta portālos, masu informācijas līdzekļos vai jebkur citur, kā arī jebkādā veidā izplatīt, tulkot, kopēt, reproducēt vai kā citādi rīkoties ar DELFI publicētajiem materiāliem bez rakstiskas DELFI atļaujas saņemšanas, bet, ja atļauja ir saņemta, DELFI ir jānorāda kā publicētā materiāla avots.

Comment Form