Kā "Delfi" informē Gints Grūbe no "Mistrus Media", "Kino Eizenšteins" veidots kā multimediāls projekts, kura ietvaros izveidots lekciju – meistarklašu cikls ar Latvijas kino profesionāļiem pagātnē un mūsdienās un raidierakstu sēriju cikls par kino tapšanas aspektiem Latvijā un pasaulē. Līdz 31. decembrim projektā dažādās interneta platformās tiks publicētas piecas videolekcijas un pieci raidieraksti, kuros Latvijas kino industrijas pārstāvji dalīsies arbiogrāfisko un profesionālo pieredzi kino jomā, ietekmēm. Videolekcijas un raidieraksti no 17. decembra būs pieejami projekta mājaslapā, kas iecerēta kā dokumentālu materiālu krātuve, "Spotify" podkāstu formātā, kā arī radio raidījuma formātā tos varēs dzirdēt Radio NABA no 2022. gada sākuma.
"Kino Eizenšteins" ir izglītības aktivitātēs bāzēta iniciatīva ar mērķi radīt antoloģiju par kino profesionāļu darbības vēsturi, kino režijas un filmu mākslas nozares attīstību Latvijā.Tas iecerēts kā alternatīva kino mācīšanās un izzināšanas vide, kas reizē kalpotu arī kā laikmeta liecība un dokuments. Iedvesmas avots šādas audio un video krātuves veidošanai bija nepieciešamība veidot virtuālu vidi, kur satikties un vērtēt Latvijas un pasaules kino attīstības tendences. Saskaņā ar amerikāņu kino zinātnieces Barbaras Klingeres (Barbara Klinger) atziņu, kino recepcija ir plānojama vai iepriekš noteikta, un to ietekmē publiskajā vidē esošā informācijas kvalitāte. Projekts "Kino Eizenšteins" paredz šāda kino recepcijas lauka veidošanu un paplašināšanu, sadarbojoties ar mūsdienu Latvijas kino profesionāļiem, reizē veidojot un saglabājot arī vēsturisku materiālu nākotnes izziņai un esot iedvesmas, sarunu formāts visiem kino interesentiem, vēsta projekta veidotāji.
"Laikā, kad mediju vide uztveres un modes īpatnību dēļ pieprasa vai izvēlas arvien īsākus pasniegšanas formātus, kad garas sarunas un izvērstas lekcijas kļūst arvien retākas, mēs vēlējāmies ar video un audio līdzekļiem savas lekcijas vai meistarklases ar Latvijas kino klasiķiem neiegrožot laikā, kā arī papildinot tās ar izvērstām sarunām mūsdienu kino veidotāju sarunām par filmu veidošanu tagadnē, Latvijas un pasaules kontekstā. Latvijā ir pietiekami interesanta kinoprofesionāļu personību paaudze, kuru domas ir ne tikai interesanti dzirdēt, bet kuru pādomas par laikmetu, sevi un citiem ir būtiski iemūžināt kā laikmeta dokumentu, kas var izrādīties arī kā daļa un liecība no Latvijas kino un Latvijas vēstures par šo laiku aktuālā formātā," tā viens no projekta idejas autoriem un veidotājiem "Mistrus Media" producents Gints Grūbe.
Projektā "Kino Eizenšteins" izveidotas pirmās multimediāla formāta lekcijas ar dokumentālā kino režisoru Ivaru Selecki, grima mākslinieci Dzintru Bijubenu, režisoru Viesturu Kairišu, operatoru Miku Zvirbuli, filmu mākslinieci Ievu Romanovu, kas papildinātas ar vizuāliem foto, video un audio fragmentiem no izvēlēto personību radošās pieredzes. Raidieraksti un lekcijas tiks iekļautas arī Radio NABA programmā, kā arī pieejamas platformā "Spotify".
Projekta koncepciju izstrādāja filmu studijas "Mistrus Media" producenti Gints Grūbe, Inese Boka-Grūbe un Elīna Gediņa-Ducena sadarbībā ar kino zinātnieci Zani Balčus un Rīgas Starptautiskā filmu festivāla direktori Sonoru Broku, izpildproducente Anete Ruperte, kopproducents Madars Štramdiers (Radio NABA).
Jau šonedēļ skatītājiem un klausītājiem pieejamas Ivara Selecka, Viestura Kairiša un Dzintras Bijubenas meistraklases. Viesturs Kairišs savā videolekcijā dalās pārdomās par īsmetrāžas formāta specifiku kino, idejisko un tehnisko savaldību kino veidošanā, sadarbību ar operatoru, aktierdarba niansēm, kā arī refleksiju par režisora darbu ar literāro materiālu, viņa paša iepriekšējiem kinodarbiem un Vernera Hercoga, Ingmara Bergmana un citu meistaru ietekmi viņa kino izpratnes procesā.
Ivars Seleckis savā meistarklasē analizē un stāsta par savu pieredzi un darbu dokumentālajā kino, meistars pievēršas gan sadarbībai ar saviem laikabiedriem-dokumentālistiem, piemēram, režisoru Aivaru Freimani un komponistu Ļudgardu Gedrāviču, gan komandas nozīmei kino, gan attiecībām starp dokumentālistu un viņa filmas varoņiem.
Savukārt Dzintra Bijubena meistarklasē dalās pārdomās par grima mākslinieka darbu ar aktieriem, režisoru un operatoru, salīdzina atšķirīgas pieredzes uz filmēšanas laukuma un darbu pie filmām, kuras aptver konkrētu vēstures periodu vai žanru.
Paralēli izveidota piecu raidierakstu sērija par dažādām tēmās "Cik dārgi uzņemt kino?" ar producentiem Alisi Ģelzi, Gunti Trekteri, Aiju Bērziņu, Gintu Grūbi un operatoru Gintu Bērziņu. Saruna "Izdomāt kino no jauna" – saruna par jaunas kinovalodas meklējumiem ar Rīgas Starptautiskā filmu festivāla radošo direktori Sonoru Broku, režisoriem Martu Elīnu Martinsoni un Juri Poškus, Kino "Bizes" programmas veidotāja un Riga IFF izplatīšanas departamenta vadītāja un izplatītāju Paulu Bērziņu, režisoru un LKA Nacionālās filmu skolas vadītāju Jāni Putniņu. Saruna "Vai Rīgas Kinostudija ir beigusies?" par padomju laika kino ietekmi un mūsdienu kino veidošanas procesiem ar kino kritiķi Ievu Augstkalni, režisoru Pēteri Krilovu, kino kritiķēm Kristīni Matīsu un Anitu Uzulnieci. Saruna par Latvijas dokumentālā kino stāstiem ar režisoriem Jāni Ābelu, Lailu Pakalniņu, Ivaru Zviedri, producentiem Elīnu Gediņu-Ducenu, Uldi Cekulu un kino zinātnieci Zani Balčus. Sarunā "Mūsdienu kino naratīvi" piedalījās režisori Dāvis Sīmanis, Aiks Karapetjans, kino kritiķe Dārta Ceriņa, kino izplatītāja Inese Apse un Sonoru Broku.
Sarunas domātas kā kinoizglītības projekts dažādai auditorijai, kas izmantojams gan profesionālās izglītības papildināšanai vai pilnveidošanai, gan arī kā neformālās izglītības daļa par aktuāliem un profesionāliem kino procesiem.
