Vēsturiski foto: Slavenākajam pasaules klaidonim Čārlijam Čaplinam – 130
Foto: Vida Press

Pirms 130 gadiem, 1889. gada 16. aprīlī, piedzima vīrs, kuru šodien pasaule daudzina kā dižāko ekrāna komiķi un vienu no nozīmīgākajiem cilvēkiem kino vēsturē – aktieris, režisors, scenārists, producents un arīdzan komponists Čārlijs Čaplins.

Vārdu Čārlijam Čaplinam deva par godu viņa tēvam Čārlzam Čaplinam, britu mūzikhola māksliniekam, taču ģimene ilgi kopā nedzīvoja. Bērnību Čārlijs daļēji pavadīja ar savu māti dziedātāju Hannu Holu, tāpēc skatuves debiju viņš piedzīvoja jau piecu gadu vecumā, kad nācās aizvietot šovā balsi zaudējušo māti. Hola gan cieta no nopietniem garīga rakstura traucējumiem, tāpēc nonāca psihiatriskajā klīnikā, savukārt Čārliju un viņa pusbrāli Sidniju mētāja pa darba nometnēm un bērnu namiem.

"Es biju avīžzēns, strādāju drukātavā, izgatavoju rotaļlietas, biju ārsta palīgstrādnieks u.c., taču visu šo profesionālo noviržu laikā es nekad nepazaudēju savu mērķi kļūt par aktieri," viņš pēcāk atsauca atmiņā savus jaunības dienu cīniņus par vietu zem saules. "Pa vidu visiem šiem darbiņiem es pulēju kurpes, tīrīju drēbes, vilku tīru apkaklīti un periodiski devos uz aktieru kastingiem."

Likdams lietā mātes kontaktus, Čārlijs 1897. gadā pievienojās stepa deju grupai "Eight Lancashire Lads", bet 1908. gadā kļuva par Freda Karno pantomīmas grupas biedru. Tur viņš ātri vien ieguva zvaigznes statusu ar dzērāja atveidošanu skečā "A Night in an English Music Hall". Kopā ar Karno trupu viņš nonāca Amerikā un arī kino – 1913. gadā viņš parādījās vairākās "Keystone Studios" komēdijās kā dendijs, taču šīs lomas tā arī palika nepamanītas. Atzinību Čaplina aktiermāksla izpelnījās 1914. gadā filmā "Kid Auto Races at Venice", kurā savu tēlu viņš bija radījis pats. Tas bija apskretis vīriņš pārāk šaurā mētelī, platās biksēs un nevīžīgās kurpēs, ar mazām ūsiņām, katliņu un allaž klātesošu spieķi. Bija dzimis Klaidonis.

Nākamā gada laikā Čaplins parādījās jau veselās 35 filmās, tostarp "Tillie's Punctured Romance", kas ir pirmā pilnmetrāžas komēdija kino vēsturē, kā arī tapa viņa pirmā paša režisētā filma – "Caught in the Rain". 1915. gadā Čaplins pameta "Keystone Studios", lai pievienotos "Essanay Studios", kas viņam solīja krietni vien lielāku atalgojumu. Šajā studijā kopā ar pusbrāli Sidniju viņa menedžera ampluā Čaplins ātri vien uzkāpa slavas zenītā.

Jau pirmajā gadā "Essanay Studios" Čaplins radīja 14 filmas, tostarp arī slaveno "Klaidoni" ("The Tramp"). 26 gadu vecumā Čaplins jau bija īsta superzvaigzne, taču viņš atkal nomainīja filmu studiju un pievienojās "Mutual Company", kur gadā saņēma 670 tūkstošus dolāru. Nu Čaplins bija ne tikai superzvaigzne, bet arī ļoti pārtikusi superzvaigzne, taču tas nemazināja viņa radošo dzinuli. Čaplins turpināja režisēt un arī pats spēlēt savās filmās. "Mutual Company" viņš radīja vairākas no savām lieliskākajām filmām – "One A.M." (1916), "The Rink" (1916), "The Vagabond" (1916) un "Easy Street" (1917).

Čaplins bija apveltīts ne tikai ar lielu radošumu un enerģiju, bet arī lielu perfekcionismu. It īpaši tas bija novērojams viņa eksperimentēšanas mākslā, kas allaž bija jānoslīpē līdz vienam vienīgajam ideālajam variantam, mēģinot atkal un atkal neskaitāmas reizes pēc kārtas vai pilnībā pārveidojot filmēšanas laukumu. Bija pat reizes, kad filma sākta filmēt ar vienu aktieri galvenajā lomā, bet filmēšanas vidū viņš nomainīts uz citu, tāpēc darbs bijis jāsāk no jauna.

1918. gadā Čaplins jau atkal nomainīja studiju, šoreiz pieņemot 1 miljona ASV dolāru no "First National Film Corporation", lai radītu astoņas īsfilmas. Rezultātā tapa tādas labi zināmas filmas kā "Shoulder Arms" (1918), mēmā kino klasika "A Dog's Life" un "The Pilgrim" (1923), kā arī viņa pirmā pilnmetrāžas spēlfilma "The Kid" (1921). 1918. gadā Čaplins arī apņēma par sievu 16 gadus veco Mildredu Herisu (pirmā viņa nepilngadīgo līgavu sarakstā), ko jau 1921. gadā nomainīja pret 16gadīgo Lilitu Makmureju, kura uz brīdi pasaulei bija zināma kā filmu zvaigzne Lita Grey.

Čaplina radošās darbības apgriezieni sāka apsīkt. No 1923. gada līdz 1929. gadam viņš radīja vien trīs spēlfilmas – "A Woman of Paris" (1923), lielisko "The Gold Rush" (1925) un komisko, taču nenovērtēto "The Circus" (1928). Visas trīs filmas nāca klajā "United Artists" paspārnē, kuru Čaplins dibināja kopā ar slaveno kinorežisoru Deividu Vorku Grifitu un aktieru pāri Duglasu Feirbanksu un Mēriju Pikfordi.

Arī trīsdesmitajos gados viņš turpināja radīt kino, tiesa, atsakoties iet līdzi laikam un pievērsties skaņu kino, bet arvien turpinādams veiksmīgi iemīto taciņu mēmajā kino. 1931. gadā iznāca "City Lights", kuras mūzikas autors bija pats Čaplins. Filma bija gan māksliniecisks, gan finansiāls veiksmes stāsts, taču lielāku atzinību izpelnījās "Modern Times" (1936) – trāpīgs un gana sarkastisks komentārs par pasaules ekonomisko un politisko stāvokli. Iedvesma šim darbam bija Čaplina pusotra gada pasaules tūre, kuras laikā viņš kļuva par aculiecinieku gan lielai nabadzībai, gan krasam nacionālisma pieaugumam Eiropā. Šajā filmā galveno sieviešu lomu atveidoja arī viņa trešā trešā nepilngadīgā sieva – Polete Godāra.

Vēl asāks un skaļāks savā ekrāna retorikā viņš kļuva filmā "The Great Dictator" (1940), kurā nepārprotami izsmēja Hitlera un Musolīni. "Es vēlos redzēt pieklājības un laipnības atgriešanos," viņš izsacījās filmas klajā nākšanas brīdī. "Es esmu vienkāršs cilvēks, kurš vēlas šajā valstī redzēt īstu demokrātiju..."

1942. gadā Čaplins Holivudā iepazinās ar slavenā dramaturga Jūdžina O'Nīla tolaik 17 gadus veco meitu Ūnu, kura piedalījās viņa filmas kastingā. Filmu tā arī nekad neuzņēma, taču šī tikšanās nepalika bez rezultātiem – pēc gada, kad Ūnai palika 18, viņi apprecējās.

Šis fakts (abiem mīlniekiem bija 36 gadu starpība) izpelnījās asu kritiku gan sabiedrībā, gan medijos, kam klāt nāca arī viņa komunistiskās noslieces. Čaplins kļuva ne tikai par grēkāzi dažādu sieviešu grupējumu acīs, bet arī par labā spārna konservatīvo naidnieku, kas panāca viņa izraidīšanu no valsts (Čaplinam nebija ASV pilsonības).

Rezultātā Čaplins ar Ūnu apmetās Šveicē, Vo kantonā, kur par spīti sabiedrības smīkņāšanai dzīvoja kopā līdz pat Čaplina nāvei 1977. gadā. Ūna laida pasaulē astoņus bērnus. Amerikā viņi savu kāju vairs arī nebūtu spēruši, taču 1972. gadā Čaplinam piešķīra "Oskaru" par mūža ieguldījumu, un viņš ieradās to saņemt klātienē, kas izvērtās par 12 minūšu stāvovācijām. Balvu viņš saņēma vien piecus gadus pēc sava pēdējā veikuma – pirmās un vienīgās krāsainās filmas "A Countess from Hong Kong" (1967), kurā filmējās Sofija Lorēna un Marlons Brando. Savukārt 1975. gadā viņš saņēma vēl vienu augstu apbalvojumu – karaliene Elizabete II viņu iecēla bruņinieka kārtā.

Agrā 1977. gada 25. decembra rītā Čārlijs Čaplins nomira savās mājās no insulta, sievas un bērnu ieskauts. Arī viņa nāve izvērtās par kino ekrāna cienīgu notikumu – neilgi pēc apglabāšanas netālu no Ženēvas ezera divi vīrieši – imigranti bezdarbnieki no Polijas un Bulgārijas – atraka viņa kapavietu, izzaga līķi un pieprasīja Ūnai 400 tūkstošu dolāru lielu izpirkuma naudu. Neģēļiem gan iecerētais biznesa plāns pajuka – plašas policijas operācijas laikā viņus arestēja, bet Čaplina līķi nogādāja atpakaļ tur, kur tas atdusas vēl šodien – Vevē (Corsier-sur-Vevey) kapsētā.

Source

DELFI Kultūra

Tags

Čārlijs Čaplins Lasāmgabali Oskara balva
Pamanījāt kļūdu?
Iezīmējiet tekstu un nospiediet Ctrl + Enter!

Stingri aizliegts DELFI publicētos materiālus izmantot citos interneta portālos, masu informācijas līdzekļos vai jebkur citur, kā arī jebkādā veidā izplatīt, tulkot, kopēt, reproducēt vai kā citādi rīkoties ar DELFI publicētajiem materiāliem bez rakstiskas DELFI atļaujas saņemšanas, bet, ja atļauja ir saņemta, DELFI ir jānorāda kā publicētā materiāla avots.

Comment Form