Foto: Publicitātes foto

Režisors, Jaunā Rīgas teātra mākslinieciskais vadītājs Alvis Hermanis savā "Facebook" kontā dalījies Maskavas Nāciju teātra iestudējuma "Gorbačovs" ierakstu, aicinot ikvienu to noskatīties laikā, kad no šīs pasaules šķīries pirmais un arī vienīgais PSRS prezidents.

Atgādinām, ka Hermaņa iestudējums "Gorbačovs" pirmizrādi Maskavā piedzīvoja 2020. gada rudenī. Tas tapa daļēji attālināti un daļēji klātienē Rīgā. Iestudējums atklāj pirmā un vienīgā PSRS prezidenta dzīvesstāstu – bērnību, jaunību, savas nākamās sievas sastapšanu, kāzas un ģimenes dzīvi. Galvenajās lomās – Jevgēņijs Mironovs un Čulpana Hamatova.

Izrādes videoieraksts juridiski ir Maskavas Nāciju teātra īpašums, taču Hermanis kā iestudējuma autors un režisors nolēmis publicēt ieraksta pirātisko versiju. Kā viņš raksta: "Es gribu, lai to redz visi un visur." Izrāde ir skatāma krievu valodā ar angļu subtitriem. Kā norāda Hermanis, šis pirātu ieraksts ir nokopēts no komentāriem zem "New York Times" izrādes recenzijas, kur kāds to bija ielicis kādā Āzijas portālā.

"Daudzi joprojām nesaprot, kāpēc taisīju teātri Putina Krievijā. Atbilde ir pati izrāde. Tas ir vēstījums par brīviem cilvēkiem," vēsta režisors.

"Ar šo izrādi bija ieplānotas viesizrādes pa visu pasauli, taču sākās pandēmija un pēc tam karš. Čulpana Hamatova aizbrauca no Krievijas un Žeņa Mironovs aizbrauca uz Mariupoli. Līdz ar to skaidrs, ka šo izrādi nekad vairs nebūs iespējams spēlēt. Pirmizrādes vakarā tapa šis video ieraksts, tur klāt bija arī pats Gorbačovs, kurš no ložas skatījās uz savu dzīvi. Videoieraksta beigās arī viņš ir iefilmēts," "Facbook" raksta Hermanis.

Atgādinām, ka izrādes tapšanas procesā Hermanis tikās ar Gorbačovu. Režisors vairākkārt intervijās paudis, ka tieši pateicoties pēdējam PSRS līderim sakās procesi, kuru dēļ bija iespējama brīvība un Latvijas neatkarība.

Jau ziņots, ka šī gada 30. augustā pēc ilgstošas slimības 91 gada vecumā miris bijušais Krievijas politiķis un PSRS prezidents Mihails Gorbačovs. Gorbačovs savu vietu vēsturē ierakstījis ar mēģinājumiem reformēt totalitāro un tajā brīdī ekonomiski novājināto PSRS režīmu. Viņa vārds saistās ar "perestroiku" jeb sistēmas pārbūves politiku, kā arī ne mazāk svarīgi – "glastnostj" jeb atvērtības politiku.

Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!