Jau bērnībā Miervaldi Ozoliņu saistīja teātris un glezniecība, 1937. gada jaunietis iestājās Rīgas Tautas konservatorijā, 1940. gadā sāka apmeklēt Latvju drāmas ansambļa studijas nodarbības, 1943. gadā veiksmīgi atveidoja Ārsta lomu Latvju drāmas ansamblī iestudētajā Henrika Ibsena lugā “Brands”, bet no 1944. gada bija Dailes teātra aktieris.
1951. gadā padomju okupācijas drošības iestādes Miervaldi Ozoliņu, viņa dzīvesbiedri tulkotāju Maiju Silmali, mākslinieku Kurtu Fridrihsonu un citus tā saucamās “franču grupas” latviešu inteliģences pārstāvjus, kuru vienīgais noziegums bija mīlestība pret franču literatūru un mākslu, apcietināja un izsūtīja uz Sibīrijas soda nometnēm.
Šiem traģiskajiem notikumiem ir veltīta režisora Andra Rozenberga 1994. gadā Rīgas dokumentālo filmu studijā uzņemtā dokumentālā filma “Sods par sapni”, kuru varat noskatīties vietnē www.redzidzirdilatviju.lv.
Pēc atgriešanās Latvijā Miervaldis Ozoliņš no 1956. līdz 1991. gadam bija atzīts Dailes teātra aktieris, galvenokārt daudzu spilgtu raksturlomu tēlotājs. Pēdējo reizi asprātīgais, sirsnīgais aktieris Dailes teātrī spēlēja Harija Liepiņa jubilejas izrādē 1997. gadā.
Kā režisors Miervaldis Ozoliņš Dailes teātrī iestudēja Miervalža Birzes lugu “Baznīcas kalnā”, Bruno Saulīša “Marta Īdas”, otrās sievas Nellijas Ozoliņas lugu “Nepazīstamā” un sadarbībā ar režisoru Juri Kalniņu Jūdžina O`Nīla lugu “Mēness likteņa pabērniem”, kurā atveidoja Filipa Hogena lomu.
Miervaldis Ozoliņš, kas uzskatīja, ka grimējoties aktieris uzvelk savai dvēselei citas drēbes, bija vairāku Dailes teātra aktieru studiju un Rīgas Horeogrāfijas vidusskolas audzēkņu patiesi cienīts grima mākslas un aktiermeistarības pasniedzējs.
Rīgas kinostudijas spēlfilmās Miervaldis Ozoliņš atveidoja aptuveni 15 dažāda lieluma lomas, piemēram, filmās “Rita” (1957), “Mērnieku laiki” (1968), “Fronte tēva pagalmā” (1984), “Dubultslazds” (1985), “Ilgais ceļš kāpās” (1981) u.c.
Aktieris piedalījās arī Latvijas televīzijas un Latvijas radio bērnu raidījumos.
