Dace Akmentiņa, īstajā vārdā Doroteja Šteinberga, dzimusi 1858. gada 3. jūlijā Bauskas apriņķa Grienvaldes muižas pagastā. Mācījusies pagasta skolā un 1875. gadā pārcēlusies uz Rīgu, kur strādājusi par šuvēju un dziedājusi Jāņa baznīcas, Jūlija Purāta un Latviešu biedrības korī. Kā aktrise debitējusi 1886. gadā Rīgas Latviešu teātrī lugā pēc Mihaila Gļinkas operas "Dzīvība priekš cara" motīviem. Pēc pirmajiem panākumiem tikusi angažēta šajā teātrī un tur skatuves gaitas turpinājusi līdz 1914. gadam. Pēc aiziešanas no tā, darbojusies dažādās teātra trupās, bijusi aktrise Nacionālajā teātrī.
Pateicoties apdāvinātībai, ārējai pievilcībai un izkoptajai aktiermeistarībai, Dace Akmentiņa talantīgi atveidojusi dažāda rakstura lomas gan klasiskās dramaturģijas darbos, gan muzikālās izrādēs un latviešu oriģināllugās, iegūdama sava laika labākās aktrises slavu.
25 skatuves darbības gados Dace Akmentiņa atveidojusi vairāk nekā 200 lomu.
Izcilākie tēli: Grietiņa "Faustā", Ofēlija "Hamletā", Dezdemona "Otello", Mirdza "Vaidelotē", Kristīne "Ugunī" u.c. Pēc 1914. gada aktrise uz skatuves darbojās reti un savu pēdējo lomu - Maiju Jāņa Akuratera lugā "Lāča bērni" nospēlējusi 1922. gadā Nacionālajā teātrī.
Par savu ieguldījumu teātra mākslā Dace Akmentiņa tikusi apbalvota ar III šķiras Triju Zvaigžņu ordeni (1926), bijusi Nacionālā teātra goda biedre.
Vēlākos gados Dace Akmentiņa smagi slimo un no dzīves aiziet 1936. gada martā. Aktrise atdusas Rīgas Meža kapos.
Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!
