Dzidra Ritenberga dzimusi 1928. gada 29. augustā Dundagas pagastā. 1948. gadā Dzidra Ritenberga absolvēja Drāmas teātra studiju un uzsāka aktrises karjeru Liepājas teātrī.
Dzidra Ritenberga spēlējusi Ļizu Ivana Turgeņeva "Muižnieku ligzdā", Beatriči Viljama Šekspīra "Liela brēka, maza vilna", Margaritu Gotjē Aleksandra Dimā "Kamēliju dāma".
Līdz 1956. gadam Ritenberga jau bija paspējusi nofilmēties Mildas lomā filmā "Pēc vētras" un Apmaņa kundzes lomā filmā "Cēloņi un sekas", kurā viņu, par spīti krievu valodas nezināšanai, savai filmai noskatīja režisors Vladimirs Brauns, pie kura Dzidra Ritenberga devās filmēties Kijevas A. Dovženko kinostudijas filmas "Malva" titullomā. Šī loma viņai atnesa slavu. Venēcijas 18. Starptautiskajā kinofestivālā par Malvas lomu viņa saņēma galveno balvu par labāko sieviešu lomas tēlojumu – Volpi kausu – kļūstot par pirmo starptautiski atzīto latviešu aktrisi. Loma pavēra arī plašākas iespējas filmēties gan latviešu, gan ārzemju režisoru filmās. Dzidra Ritenberga bijusi arī Rīgas Krievu drāmas teātra, bet vēlāk arī K. Staņislavska Maskavas drāmas teātra aktrise. Septiņdesmitajos gados Dzidra Ritenberga nolēma pievērsties režijai un 1974. gadā absolvēja Latvijas Valsts konservatorijas Režisoru nodaļu.
Dzidra Ritenberga filmējusies vairāk nekā divdesmit Rīgas kinostudijas filmās, piemēram, "Kara ceļa mantinieki" (1971) "Mans draugs – nenopietns cilvēks" (1975), "Ilgais ceļš kāpās" (1981), kā arī strādājusi vairāk nekā desmit ārvalstu režisoru filmās. Kā režisore iestudējusi trīs teātra lugas un uzfilmējusi astoņas spēlfilmas, piemēram, "Šīs bīstamās balkona durvis" (1976), "Svešs gadījums" (1985), "Māja bez izejas" (1988). Pēdējā Dzidras Ritenbergas uzņemtā filma ir "Valsis mūža garumā" (1990).
Dzidra Ritenberga mirusi 2003. gada 9. martā Rīgā, 74 gadu vecumā. Viņa apglabāta Rīgas Meža kapos.