Trešdien, 11. maijā, apaļu 90 gadu jubileju svin baletdejotājs, aktieris un pedagogs Haralds Ritenbergs. Sveicot mākslinieku dzimšanas dienā sadarbībā ar Latvijas Nacionālā arhīva Latvijas Valsts kinofotofonodokumentu un vietni redzidzirdilatviju.lv aicinām iepazīties ar Haralda Ritenberga radošo darbību saistītām fotogrāfijām.
Nākamais baleta premjers mācījās Emīla Dārziņa mūzikas vidusskolā, dziedāja Valsts operas un baleta teātra korī, nodarbojās ar dažādiem sporta veidiem, spēlēja Latvijas jaunatnes hokeja izlasē. 1952. gadā Haralds Ritenbergs beidza Rīgas Horeogrāfijas vidusskolu, bet jau no 1950. gada gandrīz trīsdesmit gadus bija Latvijas PSR Valsts operas un baleta teātra baleta solists, kas pārsteidza skatītājus un kritiķus ar māksliniecisko talantu.
Starp Haralda Ritenberga lomām ir Romeo Sergeja Prokofjeva baletā "Romeo un Džuljeta" (1953), Zigfrīds Pētera Čaikovska baletā "Gulbju ezers" (1956; 1964), Ako Romualda Grīnblata baletā "Rigonda" (1959), Spartaks Arama Hačaturjana baletā "Spartaks" (1960), Zemgus Ādolfa Skultes baletā "Brīvības saktā" (1955), Pērs Gints Eduarda Grīga baletā "Pērs Gints" (1966) u.c.
No 1978. līdz 2017. gadam Haralds Ritenbergs bija atzīts Rīgas Horeogrāfijas vidusskolas pedagogs, direktors un mākslinieciskais vadītājs. 1984.-1985. gadā mākslinieks bija Stambulas Operas pedagogs un baletmeistars, no 1990. gada vadīja baleta meistarklases un kopā ar Rīgas Horeogrāfijas vidusskolas audzēkņiem piedalījās turnejās ASV, Vācijā, Šveicē, Austrijā, Spānijā, Zviedrijā u.c. valstīs.
Leģendāru popularitāti un kinoskatītāju mīlestību Haralds Ritenbergs izpelnījās ar Naura un Jurģa lomām režisora Leonīda Leimaņa spēlfilmās "Nauris" (1957), "Šķēps un roze" (1959) un Andra lomu režisora Aleksandra Leimaņa spēlfilmās "Vella kalpi" (1970) un "Vella kalpi vella dzirnavās" (1972).
1999. gadā Haralds Ritenbergs saņēma Triju Zvaigžņu ordeni. 2008. gadā mākslinieks ieguva "Spēlmaņu nakts" balvu par mūža ieguldījumu baleta mākslā un jauno dejotāju audzināšanā.