Pakļāvies briesmām, lai palīdzētu

Dezertēšana no Ļeņina komisijas un 20 iestudējumi sezonā. Teātra dižgaram Smiļģim – 130
Foto: Māja Eduarda Smiļģa dzīves laikā, 20. gadsimta 20.gadu beigas. Foto no RMM Rakstniecības, teātra un mūzikas kolekciju krātuves

"Izšķirīgajos brīžos, kad izšķīrās cilvēku likteņi vai viņa sirdsapziņa, viņš uzvedās ārkārtīgi drosmīgi, pat pārdroši," par Eduarda Smiļģa diplomāta spējām stāsta Rita Rotkale. Viņa savos pētījumos uzgājusi vairākas vēstures liecības par to, kā aktieris un režisors riskējis, lai glābtu sava aroda biedrus un viņiem tuvos.

Rotkale kā piemēru min to, kā Smiļģis vācu laikā izpestījis Dailes teātra ritma-plastikas konsultantes Felicitas Ertneres brāli. Viņam bijusi piespriesta spaidu darbu veikšana, bet Smiļģis ar savu aktiera talantu esot "apbūris attiecīgās iestādes attiecīgo ierēdni, brīvi runādams vāciski un stāstīdams, cik daudz šis izsūtāmais cilvēks varētu dot latviešu tautai – vācu kultūru un tamlīdzīgi". Runājot ar ierēdni, Smiļģis citējis Johanu Volfgangu fon Gēti un Frīdrihu Šilleru, rezultātā panākot, ka Ertners no izsūtāmo saraksta tiek izsvītrots.

Vācu laikā tika apcietināta un deviņus mēnešus cietumā un koncentrācijas nometnē turēta arī latviešu skatītāju apbrīnotā aktrise un dziedātāja Elvīra Bramberga. Pamatojums bijis vienkāršs – dažus gadus pirms varas maiņas valstī, aptuveni 1938. gadā, kādā saietā pie viņas vīra – kreisi noskaņotā dzejnieka Pāvila Vīlipa – Elvīrai palūgts padziedāt. Tolaik, kas bijis īsi pēc Austrijas anšlusa jeb Austrijas Republikas aneksijas, viņa izvēlējusies dziedāt slaveno dziesmu "Nāc, paklausies, draudziņ, kā Vīnē dzied", mainīdama dziesmas otro rindiņu, dziedot – "Kā Hitlers tur cilvēkiem galvas griež". Vācu okupācijas laikā dziedātāju kāds no saieta dalībniekiem nosūdzējis, kas viņai, ļoti iespējams, nozīmējis nāvessodu. Mūsdienās atklātībā nonācis protokols vēsta, ka Eduards Smiļģis bijis vienīgais, kurš bezbailīgi vērsies pie varasiestādēm un liecinājis par labu Elvīrai Brambergai, apgalvojot, ka viņa nekad nav bijusi saistīta ar komunistiem.

Savukārt pēckara laikā, kad 1956. gadā Latvijā atgriezušies uz Sibīriju izūtītie, viņu vidū bijuši arī aktieri no tā dēvētās "franču grupas" – Arnolds Stubavs, Miervaldis Ozoliņš un citi. Viņiem likums aizliedzis kā dzīvesvietu pierakstīt Rīgu, taču Smiļģis viņus ātri uzņēmis atpakaļ teātrī, tā ļaudams māksliniekiem turpināt karjeras.

"Tādos brīžos viņš nebaidījās," uzskata Rotkale. "Viņam bija brīvā cilvēka domāšana."

Source

DELFI Kultūra

Tags

Lasāmgabali Latvijas Kultūras akadēmija Kārlis Ulmanis Rainis Aspazija Eduards Smiļģis
Pamanījāt kļūdu?
Iezīmējiet tekstu un nospiediet Ctrl + Enter!

Stingri aizliegts DELFI publicētos materiālus izmantot citos interneta portālos, masu informācijas līdzekļos vai jebkur citur, kā arī jebkādā veidā izplatīt, tulkot, kopēt, reproducēt vai kā citādi rīkoties ar DELFI publicētajiem materiāliem bez rakstiskas DELFI atļaujas saņemšanas, bet, ja atļauja ir saņemta, DELFI ir jānorāda kā publicētā materiāla avots.

Comment Form