Džilindžers: visi kultūras ministri ir vienādi vienaldzīgi pret teātri  (16)

jautāts, vai viņš prasībā pēc plāniem saskata tikai birokrātiju vai tomēr arī kādu pašdisciplinējošu lietderību, Džilindžers norāda: "Godīgi sakot, tas, ko no mums prasa Kultūras ministrija, – ļoti skarbi – vienkārši iekļaujieties jums atvēlētajā absurdajā budžetā. Viss. Nav nekādas padziļinātas intereses, kādi mums plāni, ko vēlamies izdarīt.

Interese par mākslinieciskiem, stratēģiskiem mērķiem vairāk ir imitācija, nevis patiesa iedziļināšanās. Pēc būtības neviens nemēģina uzklausīt mūsu problēmas."

Uz jautājumu, vai kultūras ministres atlaišana viņam likusi pārdomāt arī savu vadības stilu Dailes teātrī un kādām, viņaprāt, būtu jābūt profesionālajām un cilvēciskajām īpašībām, lai vadītu lielu kultūras uzņēmumu, Dailes teātra mākslinieciskais vadītājs stāsta, ka no vienas puses, tā visa situācija viņu uzjautrinājusi, bet no otras - bijis skumji.

"Nevaru pretendēt, ka esmu tik ļoti kompetents, lai spriestu par ministra kompetenci konkrētā nozarē. Jā, ir kaut kādi negaidīti, neadekvāti gājieni. Zinot nozari no iekšas – tas, kas notika ar Žagaru, ir diezgan dīvaini. Ja cilvēks gūst panākumus savā darbā un realizē operas pamatmērķus, ministram ar šādu darbinieku vajadzētu lepoties un viņam vēl prēmijas piešķirt, nevis ņemt nost un grābstīties pa kabatām. Tas man liekas dīvaini. Zinot arī to, kā savu teātri ir pacēlis Ojārs Rubenis (Nacionālais teātris), Herberts Laukšteins (Liepājas teātris) vai Evita Sniedze (Valmieras Drāmas teātris).

Ir vajadzīgi gadi, lai teātri uzliktu uz sliedēm. Un tad, kad cilvēks to ir izdarījis, viņam sāk traucēt darbu. Man tas liekas pilnīgs neprāts. Bet es varbūt nezinu visus lietas apstākļus, neesmu redzējis "Ernst & Young" auditu. Nezinu tik sīki, kādas ir rakstniekiem problēmas ar kultūras ministri, lai varētu teikt, ka viņa ir nekompetenta. Kas attiecas uz teātri – mums nekas nemainās. Visi kultūras ministri ir vienādi vienaldzīgi pret teātri. Vienīgais uzstādījums ir – iekļaujieties budžetā un maksājiet nodokļus.

Mums bija stundu gara saruna ar [Žanetas Jaunzemes -] Grendes kundzi, viņa mūs ieinteresēti uzklausīja, bet, ko tas maina, es nezinu. Varbūt tas piebremzēja manu un direktora vēlmi demisionēt – mēs uzskatījām, ka ilgāk ar šādu krīzes budžetu nav iespējams funkcionēt un attīstīt teātri. Regresēt nav mūsu interesēs," "KDi" stāsta Džilindžers.