Monako ir valsts, kurā budžets kultūrai ir 5% no IKP un baleta māksla ir goda vietā. Tieši Monako no 1909. līdz 1929. gadam tapa Sergeja Djagiļeva (Serge Diaghilev) "Krievu sezonu" izrādes, kas iekaroja Parīzi un mainīja baleta attīstības trajektoriju pasaulē. Montekarlo baleta trupa, kādu to pazīstam šodien, tika izveidota 1985. gadā pēc Monako princeses iniciatīvas, un kopš 1993. gada baletu vada izcilais franču horeogrāfs Žans Kristofs Majo.
Pasaulslavenais horeogrāfs Žans Kristofs Majo dejotāja pieredzi guvis baletskolā Kannās Rozelas Haitoveras (Rosella Hightower) vadībā un piecus gadus dejojis vadošās lomas pie Džona Noimaijera (John Neumeier) Hamburgas baletā, līdz viņa dejotāja karjerai strauju punktu pielika negadījums. Horeogrāfs radījis vairāk nekā 80 darbu, turklāt vairāk nekā 30 no tiem – tieši Montekarlo baletam, un turpina aktīvi strādāt arī šobrīd. Žans Kristofs Majo atsakās sekot vienam stilam, un viņu ir grūti pieskaitīt klasiskajam vai laikmetīgajam baletam. Majo regulāri aicina darbam ar 50 lieliskajiem Montekarlo trupas dejotājiem arī citus izcilus mūsdienu horeogrāfus un dod iespēju arī jaunām balsīm dejas pasaulē. Vieshoreogrāfu vidu bijuši: Sidi Larbi Šerkaui (Sidi Larbi Cherkaoui), Lusinda Čaildsa (Lucinda Childs), Viljams Forsaits (William Forsythe), Jiržījs Kiliāns (Jiří Kylián) un pat Marī Šinuāra (Marie Chouinard).
Jūrmalā viesi no Montekarlo dejos fragmentus no Majo 20. gadsimta deviņdesmitajos gados radītām horeogrāfijām, kas vēl aizvien ir trupas repertuārā. "Kur ir mēness" ("Dov'è la Luna") ir 1994. gadā tapis darbs ar Aleksandra Skrjabina (Alexander Scriabin) mūziku. Šis darbs tiek raksturots kā "izjusta mesa septiņiem dejotājiem, kuri iegrimst ēnu un gaismas pasaulē, lai meklētu tur apslēptos ķermeņus".
"Baletam nav ne sākuma, ne beigu, tas paliek mūžīgā pārejas stāvokli. Pāreja man šķiet vienīgais nemainīgais esības veids…," tā Žans Kristofs Majo. 1996. gadā tapušais balets "Romeo un Džuljeta" ar Sergeja Prokofjeva (Sergei Prokofiev) mūziku Majo interpretācijā labi zināmo stāstu pasniedz kā mūka Lorenco sāpju pilnas trauksmes piepildītus atmiņu uzplaiksnījumus. Mūks pārdomā to, pie cik traģiska iznākuma nejaušību virknes dēļ noveda viņa labie nodomi.
Majo horeogrāfiju pasaulē skatītājus ievedīs Simone Tribuna un Viktorija Ananjana. Viktorija Ananjana ir Erevānā dzimusi armēniete, mācījusies Permas baletskolā un no 2003. līdz 2007. gadam bijusi soliste Permas baleta teātrī. No 2007. gada līdz 2012. gadam dejojusi vadošās lomas baletos "Bajadēra", "Žizele", "Gulbju ezers", "Apburtā princese" Nīderlandes Nacionālajā baletā. Gadu dejojusi arī Sanfrancisko baletā, bet kopš 2015. gada ir Montekarlo baleta māksliniece.
Simone Tribuna ir dzimis Palermo pilsētā Itālijā. Baleta izglītību ieguvis Princeses Greisas akadēmijā Monako. Divus gadus bijis solists Leipcigas baletā, bet kopš 2016. gada dejo Montekarlo baleta trupā. 2009. un 2012. gadā saņēmis zelta medaļas Starptautiskajā baleta konkursā Sicīlijā.
Starptautiskais baleta festivāls "Baleta zvaigznes Jūrmalā" šogad svin 20 gadu jubileju, un par godu tam festivāla mākslinieciskais vadītājs Aivars Leimanis sagatavojis īpašu svētku programmu: 3. augustā uz Dzintaru koncertzāles skatuves tiksies baleta izcilības no Montekarlo, Štutgartes, Hamburgas, Horvātijas un Krievijas baleta trupām, pārstāvot Armēniju, Brazīliju, Itāliju, Koreju, Ukrainu, Japānu, Kanādu un Krieviju. Kā ierasts, festivāla programmā būs arī Latvijas Nacionālā baleta jaunākie un spilgtākie darbi.
