Foto: 'Baltiešu gredzens' – Kairiša iestudējums par vācbaltiešiem Nacionālajā teātrī
Foto: Kristaps Kalns

Latvijas Nacionālajā teātrī 7. februārī pirmizrādi piedzīvos Zigfrīda fon Fēgezaka "Baltiešu gredzens" – viens no ļoti retajiem literārajiem darbiem, kurā dzīve Latvijā tiek tēlota no vācbaltieša skatu punkta. Dramatizējuma autore ir Inga Ābele, režisors – Viesturs Kairišs.

"Mēs neesam tikai mēs, mēs dzīvojam un topam citiem līdzās. Vairāku gadsimtu garumā – vācbaltiešiem, aizgūstot viņu dziesmas un daudz ko citu. Retrospekcija no Aurela bērnības līdz 1939. gadam dos iespēju iepazīt vairāku muižu ļaudis un viņu likteņus, bet pirmām kārtām ļaus ieraudzīt Latviju un tās lauku ainavu no vācbaltu skatu punkta. No nogrimušas un izzudušas Atlantīdas skatu punkta," vēsta izrādes anotācija.

Viens no mūsu vēstures stereotipiem ir uzskats par vāciešiem kā latviešu tautas paverdzinātājiem – mēs pieminam "700 verdzības gadus", tautasdziesmas, kurās "jākuļ kunga rija", vai stāstus par padumjajiem vācu kungiem, kas visādi ekspluatē latviešu zemnieku. Tajā pat laikā jāatzīst, ka lepojamies ar Rundāles pili, neskaitāmām Latvijas baznīcām un lauku muižām, un pie sava kultūras mantojuma pieskaitām vācbaltiešu arhitektu būvēto Rīgas centru – Vilhelma Bokslafa Mākslas akadēmiju, Johana Daniela Felsko Mazo ģildi vai 1. pilsētas slimnīcu, Reinholda Šmelinga Āgenskalna tirgus paviljonu un citas celtnes.

Romāns "Baltiešu gredzens" ir četru nelielu romānu tetraloģija, un izrādes pamatā būs tā ceturtā daļa "Pēdējais cēliens" (latviešu versijā "Baltiešu mijkrēslis"), kurā darbība notiek 1939. gadā, kad tā galvenais varonis Aurels pēc pasaules klejojumiem atgriežas mājās – Latvijā īsi pirms Hitlera uzsaukuma visiem vāciešiem atgriezties vēsturiskajā dzimtenē. Protams, Aurels atgriežas uz īsu laiku, jo pavēle skar visus. Arī Aurelam būs jākāpj uz pēdējā kuģa, kas atiet no Rīgas ostas un aizved uz Vāciju. Tomēr šis Latvijā pavadītais laiks nav nejaušs, te viņš satiek savu mīlestību, reiz jaunībā apjūsmotās un klusībā iecerētās Varinkas meitu Madelēni. Taču stāsts, kas būtu tikai par mīlestības dzimšanu, šoreiz nebūtu pilnīgs. Ar Aurela – bērna, pusaudža, jaunekļa – acīm mēs varam ieraudzīt to Rīgas un jo īpaši Latvijas lauku ainavu, kuru esam pieraduši skatīt no sava skatpunkta.

Lomās: Arturs Krūzkops, Agnese Cīrule, Uldis Dumpis vai Voldemārs Šoriņš, Astrīda Kairiša, Ināra Slucka, Lolita Cauka, Maija Doveika, Kaspars Zvīgulis, Laura Siliņa, Raimonds Celms, Jēkabs Reinis, Kārlis Reijers, Kaspars Aniņš, Romāns Bargais, Artis Drozdovs.

Source

DELFI Kultūra
Pamanījāt kļūdu?
Iezīmējiet tekstu un nospiediet Ctrl + Enter!

Stingri aizliegts DELFI publicētos materiālus izmantot citos interneta portālos, masu informācijas līdzekļos vai jebkur citur, kā arī jebkādā veidā izplatīt, tulkot, kopēt, reproducēt vai kā citādi rīkoties ar DELFI publicētajiem materiāliem bez rakstiskas DELFI atļaujas saņemšanas, bet, ja atļauja ir saņemta, DELFI ir jānorāda kā publicētā materiāla avots.

Comment Form