Večella Varslavāne (1930-2015) ir viena no ievērojamākajām 20. gs. otrās puses un 21. gs. sākuma teātra un kino kostīmu māksliniecēm, kuras radītie kostīmi izceļas ar ekstravaganci, sevišķu gaumes un stila izjūtu un kas precīzi iekļaujas izrāžu un filmu stilistikā, kā arī papildina un izceļ konkrēto tēlu īpašības un rakstura zīmējumus, raksta Teātra muzeja vadītājs Jānis Siliņš.
Savu radošo karjeru Večella Varslavāne sākusi Rīgas Modeļu namā, bet pēc tur pavadītiem 10 darba gadiem atsaukusies operatora Mika Zvirbuļa aicinājumam un kļuvusi par Rīgas kinostudijas kostīmu mākslinieci. Kino veidoti kostīmi 28 filmām. Nozīmīga bijusi sadarbība ar Aloizu Brenču, radot tērpus sešām režisora filmām, to starpā "Šahs briljantu karalienei" (1973), "Dāvanas pa telefonu" (1977), "Rallijs" (1978). Īpaši izceļams ir mākslinieces kopdarbs ar Jāni Streiču, sevišķi leģendārajā filmā "Teātris" (1978). Māksliniece veidojusi elegantus un izsmalcinātus tērpus Arvīda Krieva filmām "Spēle" (1981), "Aveņu vīns" (1984), "Fotogrāfija ar sievieti un mežakuili" (1987), "Ievas paradīzes dārzs" (1990).
1970. gadā Večella Varslavāne debitēja arī teātrī, veidojot tērpus Emila Braginska un Eldara Rjazanova "Reiz Jaungada naktī" iestudējumam Rīgas Krievu teātrī. Kopā radīti kostīmi 56 izrādēm Dailes teātrī, Latvijas Nacionālajā teātrī, Jaunajā Rīgas teātrī un Latvijas Nacionālajā operā un baletā. Jau 20. gs. 70. un 80. gados Večella Varslavāne veidoja kostīmus atsevišķām izrādēm Latvijas Nacionālajā teātrī. Visvairāk – 26 izrādēm – kostīmi radīti Dailes teātrī, kur ciešāks radošais kontakts izveidojās ar režisoriem Kārli Auškāpu un Mihailu Gruzdovu. Režisora Alvja Hermaņa estētiski krāšņo izrāžu periodā tapa izsmalcināti kostīmi Latvijas teātru vēsturē nozīmīgām Jaunā Rīgas teātra izrādēm Jukio Mišimas "Marķīze de Sada" (1993), Oskara Vailda "Doriana Greja ģīmetne" (1994), Antona Čehova "Kaija" (1996), Jaroslava Ivaškeviča "Vilkumuižas jaunkundzes" (2000) u.c.
Mākslinieces radošās karjeras pēdējais posms visciešāk saistīts ar režisores Indras Rogas iestudējumiem Latvijas Nacionālajā teātrī, kā Aleksandra Obrazcova "Divas sirdis" (2003), Heinrika Ibsena "Nora" (2005), Viljama Šekspīra "Karalis Līrs" (2006), Leldes Stumbres "Smiltāju mantinieki" (2008), Gunāra Janovska "Uz neatgriešanos" (2009) u.c. Indras Rogas iestudētā Rūdolfa Blaumaņa "Skroderdienas Silmačos" (2010) ir vienīgā izrāde ar Večellas Varslavānes kostīmiem, kas joprojām atrodas teātra repertuārā.
Izstādes māksliniece ir Večellas Varslavānes meita, gleznotāja Frančeska Kirke, kura izstādi veido kopā ar tās idejas autoru, mākslas ekspertu Ralfu Liepu un muzeja vadītāju Jāni Siliņu.
Frančeska Kirke par izstādes koncepciju saka: "Izstāde par laika jēdzienu mākslā, mākslas notikumā. No idejas līdz realizācijai. No notikuma līdz atmiņām. Tas ir mēģinājums formulēt, kur sākas un kur beidzas teatrāls notikums, mēģinājums ar nedaudziem eksponātiem to vizualizēt."
Izstādē līdzās izrāžu kostīmu skiču kopijām apskatāmi arī to oriģināli no Frančeskas Kirkes arhīva, kā arī tiešie izrāžu liecinieki – kostīmi un to detaļas no Jaunā Rīgas teātra, Dailes teātra, Latvijas Nacionālā teātra kostīmu noliktavām un Rakstniecības, teātra un mūzikas kolekciju krātuves Teātra vēstures krājuma.
Izstāde, kuru atbalsta Valsts Kultūrkapitāla fonds, būs apskatāma līdz 2021. gada 27. februārim.
Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!
