Izrādei par pamatu ņemta Torntona Vaildera luga ar tādu pašu nosaukumu, bet tās Liepājas teātra skatuves variants tapis sadarbībā ar dramaturģi Rasu Bugavičuti, kura materiālu pielāgojusi, liekot akcentu uz Liepāju un tās iedzīvotājiem.
T. Vailders savā lugā runā par ikdienas dzīves skaistumu, kā arī to, ka cilvēkiem jāiemācās novērtēt visu labo, kas ir viņu ikdienā. Jēgpilnas dzīves dzīvošana ir viena no Vaildera daiļrades pamattēmām, kura būs nozīmīga arī šajā izrādē.„Teikšu godīgi - ir liels pārbaudījums stāstīt tieši par mūsdienām un pilsētu, kurā paši dzīvojam, jo ikviens šīs izrādes skatītājs ļoti labi zinās, kā tad mums te patiesi sokas. Un tomēr ir vērts riskēt, lai datētu to izjūtu kopumu, kas šobrīd virmo šeit - 21. gadsimtā, Latvijā, Liepājā un vēl precīzāk - liepājniekos. T. Vaildera "Mūsu pilsētiņas" pamats ļauj runāt par tēmām, kuras citādāk paliktu neskartas, tāpēc novērtēsim to un padomāsim paši par sevi te un tagad, jo nekam citam jau īsti nav jēgas," par darbu pie materiāla saka R. Bugavičute.
Ar šo izrādi G. Poliščuka atgriežas Liepājas teātrī pēc vairāk nekā 10 gadu pārtraukuma. 2003. gadā šeit tapa viņas iestudējums „Romeo un Džuljeta". Kopš 2010. gada, kad beidza pastāvēt režisores dibinātā „Teātra observatorija", režisore pārsvarā iestudējusi ārpus Latvijas robežām - Krievijā, Igaunijā, Polijā.
„Strādāt Liepājas teātrī ir patīkami, aktieri ir brīnišķīgi un atsaucīgi, patīkami, jo jūtu, ka arī viņiem darbs ir svarīgs, un es daudz no viņiem iedvesmojos. Man ir ļoti svarīga katra aktiera individualitāte un gribu ļaut katram no viņiem izstāstīt sava varoņa stāstu," par iestudējuma procesu stāsta G. Poliščuka. „Pilsēta šajā izrādē būs gandrīz kā atsevišķš tēls - tā tiks atklāta meitenes acīm, kura aug, pieaug, pirmo reizi iemīlas - tā būs tāda kā sava veida dienasgrāmata - ar novērojumiem un cenšanos visam atrast izskaidrojumu."
