Foto: LETA/F64
27. martā visā pasaulē aktieri, režisori, scenogrāfi, kostīmu un grima mākslinieki, kā arī citi skatuves mākslai pietuvināti profesionāļi svin Starptautisko Teātra dienu, ko 1961. gadā izveidoja Starptautiskais Teātra Institūts (International Theatre Institute UNESCO). Sveicot Latvijas teātra mākslinieku saimi un arī skatītājus svētkos, atgādinām par vienu no svarīgākajām lietām – nenokavēt izrādes sākumu. Tāpēc Teātra dienā aicinām ieklausīties Latvijas lielāko teātru skatītāju zvanu melodijās un uzzināt stāstus, kas slēpjas aiz izrāžu apmeklētājiem tik pazīstamajām skaņām.

Maskata stikli Latvijas Nacionālajā operā

Foto: LETA

Pašreizējam Latvijas Nacionālās operas zvana signālam šosezon apritēja divdesmit gadi. 1996. gada novembrī komponists Arturs Maskats sāka strādāt Latvijas Nacionālajā operā kā direktora vietnieks mākslinieciskajos jautājos un arī ļoti bieži apmeklēt izrādes. Šajā laikā skatītājiem par izrādes sākumu signalizēja plerkšķošs, nepatīkams zvans, tāpēc Maskats komponēja jaunu motīvu – mažora trijskani. Uz lielās skatuves tika atnests zvana instruments, uz kura sitamo instrumentu grupas mūziķis atskaņoja zvana motīvu, bet komponists to pavadīja, šķindinot spainī stikla lauskas. Tagad Arturs Maskats smejas, ka Latvijas Nacionālās operas zvans ir viņa populārākais un visvairāk atskaņotais skaņdarbs.

$sound_file = "http://www.delfi.lv/temp/audio/LNO_zvans.mp3"; include "$includes_dir/articleincludes/audioplayer.inc"; ?>

Leģendārais 'Kavalieru gads' Dailes teātrī

Foto: Publicitātes attēls

Dailes teātrī skatītāju zvanam izmantota leģendāra melodija – motīvs no Burharda Sosāra sarakstītās dziesmas "Tas trakais kavalieru gads" no izrādes "Gesta Berlings". Šī dziesma ir arī neoficiāla Dailes teātra himna. Šāds zvans teātrī uz izrādēm aicina kopš 2006. gada.

$sound_file = "http://www.delfi.lv/temp/audio/DT_zvans.mp3"; include "$includes_dir/articleincludes/audioplayer.inc"; ?>

'Skroderdienas' Nacionālā teātra asinsritē

Nacionālajā teātrī vairs neviens neatceras precīzu gadskaitli, kad kā skatītāju zvans sācis skanēt tradicionālais "Skroderdienu Silmačos" motīvs. Visticamāk tie varētu būs pagājušā gadsimta 80. gadi, bet idejas autors visticamāk ir Zigfrīds Kalniņš, ilggadējais Nacionālā teātra direktora vietnieks.

"Kādēļ "Skroderdienu" motīvs? Vēsturiski Skroderdienas ir mūsu teātra asinsritē, mūsu izrāžu izrāde, tradīcija, ar ko izskan katra sezona," stāsta teātra sabiedrisko attiecību speciāliste Līga Rimšēviča.

$sound_file = "http://www.delfi.lv/temp/audio/001_Pirmais_zvans.mp3"; include "$includes_dir/articleincludes/audioplayer.inc"; ?>

Tima Tālera smiekli Jaunajā Rīgas teātrī

Foto: LETA (Eduarda Smiļģa portrets uz Jaunā Rīgas teātra ēkas Lāčplēša ielā 25)

Jaunajā Rīgas teātrī kā skatītāju zvans jau kopš 1997. gada tiek izmantots motīvs no izrādes "Tims Tālers jeb Pārdotie smiekli", ko 1997. gadā bērniem un viņu vecākiem Lielajā zālē iestudēja Alvis Hermanis. Mūzikas autors – Kaspars Dimiters.

$sound_file = "http://www.delfi.lv/temp/audio/jrt.mp3"; include "$includes_dir/articleincludes/audioplayer.inc"; ?>

Liepājas teātra senais zvans

Foto: Publicitātes foto

Liepājas teātrim šis ir jubilejas gads – šajā sezonā aprit 110 gadi kopš tā dibināšanas. Teātra zvans ir jau tik sen, ka par tā izcelsmi īsti informācijas nav. Kā portālam "Delfi" stāsta teātra literārās daļas padomniece Zanda Borga, zvans, kas neuzkrītošā dunā aicina skatītājus doties zālē, neesot mainīts jau krietni senu laiku.

$sound_file = "http://www.delfi.lv/temp/audio/Liepajas_teatra_trešais_zvans.mp3"; include "$includes_dir/articleincludes/audioplayer.inc"; ?>

Jauna ēka un jauns zvans – Rīgas Krievu teātris

Foto: LETA

Šis Rīgas Krievu teātra zvans jeb melodija, kas aicina skatītājus nākt uz zāli, skan jau septīto sezonu – tas ir kopš 2010. gada, kad pēc divu gadu restaurācijas ir atklāta jaunā teātra ēka.

Kā stāsta teātra sabiedrisko attiecību speciāliste Inga Aizbalte, interesanti, ka gandrīz neviens vairs neatminas, kā konkrēti šī melodija parādījās. Zināms vien tas, ka visi teātra darbinieki to ir iemīlējuši, ar to ir saraduši arī Rīgas Krievu teātra skatītāji un, ja pēkšņi šis signāls būtu mainīts, laikam taču iestātos zināms apjukums.

"Starp citu, zvana signālu samērā bieži izmantojam kā ievada melodiju mūsu teātra audioreklāmām radio. Tas vienlaicīgi skan gan valsts, gan arī krievu valodā pirms trešā zvana skatītājiem," stāsta Aizbalte.

$sound_file = "http://www.delfi.lv/temp/audio/soobshenie_rus.mp3"; include "$includes_dir/articleincludes/audioplayer.inc"; ?>

$sound_file = "http://www.delfi.lv/temp/audio/Zagolovork_reklam_LV.mp3"; include "$includes_dir/articleincludes/audioplayer.inc"; ?>

Teātra himna Daugavpilī

Foto: Publicitātes foto

Sveicienus teātra dienā ar savu izrāžu zvanu sūta arī Daugavpils teātris. Zvans, kas Daugavpilī aicina uz skatītāju zāli, sākas ar melodiju no teātra himnas, kurai mūziku komponējis Valdis Zilveris. Šis zvans aicina uz izrāžu sākumu aicina jau kopš 2009. gada.

$sound_file = "http://www.delfi.lv/temp/audio/DaugavpilsTeatris_tresaiszvans.mp3"; include "$includes_dir/articleincludes/audioplayer.inc"; ?>

Valmieras teātra zvanam nesen apaļa jubileja

Arī Valmieras teātra skatītāju zvans nesen nosvinējis apaļu jubileju – 2016. gadā apritēja 10 gadi, kopš šī melodija aicina teātra mīļotājus Valmierā uz izrādi. Tā autors ir komponists un Valmieras teātra muzikālās daļas vadītājs Emīls Zilberts.

$sound_file = "http://www.delfi.lv/temp/audio/ValmierasTeatris_Zvans.mp3"; include "$includes_dir/articleincludes/audioplayer.inc"; ?>

Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!