Galvenais – vienkārši cienīt citus cilvēkus. Režisors Nastavševs iestudējis izrādi par Latvijas krieviem
Foto: LETA

5. jūnijā Jaunajā Rīgas teātrī notika Vladislava Nastavševa iestudējuma "Cerību ezers" pirmizrāde. Par Latvijas krieviem. Krievu valodā. Galveno varoņu prototipi – pats Nastavševs un viņa mamma. Dažas dienas pirms pirmizrādes godalgotais režisors intervijā portāla "Rus.Delfi.lv" žurnālistei Kristīnai Hudenko dalījās ar savu redzējumu par latviešu un krievu kultūras telpām Latvijā.

"Mēģinājums risināt sabiedrības sašķeltības jautājumu caur režisora dziļi personisko pieredzi – attiecībām ar māti un apkārtējiem. Izrādē krievu-latviešu tēma ir kā līdzeklis, lai runātu par cilvēciskumu..." (Izrādes "Cerību ezers" apraksts Jaunā Rīgas teātra mājaslapā).

Režisors Vladislavs Nastavševs uz JRT skatuves paveicis "coming out". Visplašākajā nozīmē. Viņš burtiski ir nodīrājis sev ādu, veiksmīgi integrētā un sociāli pieprasītā cilvēka futrāli, un parādījis, kas ir aiz ārējās "labā krieva" dzīves sakārtotības – dzīvoklītis betona blokmājā ar uz valsti apvainojušos mammu. Ne īsti ārprātīgu, ne īsti svētu.

Trīs ar pusi aizraujošās stundās pēkšņi izrādās, ka šis daudzstāvu betons, kas ataino mūsu padomju pagātni, var būt arī savā veidā skaists. Īpaši, ja ar nagliņu izkasa veco krāsu un nopulē ar lupatiņu. Bet, kā apgalvo viens no galvenajiem izrādes personāžiem Vitjoks, ar spēku nevienu nevar piespiest kaut ko darīt. Var tikai ar labu. Un tad būs jums gan "лабдиен", gan "здрасти"...

Nastavševs par aktieri mācījies Sanktpēterburgā un par režisoru – Londonā. Jau ne pirmo gadu viņš veiksmīgi sadarbojas ar galvenajiem Latvijas latviešu teātriem, bet vietējie krievu teātri sadarbības piedāvājumus neizsaka. Turklāt, iepriekš politiskus un sociālus tematus viņš savos iestudējumos nav risinājis. Līdz šim viņš iestudējis galvenokārt krievu klasiku – Buņinu, Dostojevski, Harmsu. Paralēli Nastavševa Latvijas karjerai pieaug arī viņa popularitāte Krievijā. Viņš ir viens no pastāvīgajiem režisoriem Kirila Serebreņņikova vadītajā "Gogoļa centrā" un ne tikai.

Vislielāko ažiotāžu izraisījis Nastavševa iestudējums "Mēdeja" pēc Eiripīda traģēdijas motīviem, kurā uz vienas skatuves kāpa Guna Zariņa un viņas Krievijas kolēģi no "Gogoļa centra". Kad notika Krimas pievienošana Krievijai, Zariņa sekoja JRT mākslinieciskā vadītāja Alvja Hermaņa piemēram un atteicās strādāt Krievijā, ierakstot savā "Facebook" kontā: "Mūzas klusē. Uz tikšanos pēc kara...". Savukārt Vladislavs Nastavševs, tieši pretēji, sadarbību ar Krievijas teātriem turpināja.

Viņa jaunākajā izrādē uz JRT skatuves tā pati Guna Zariņa spēlē viņa krievu mammas lomu. Tieši Zariņa ieteikusi dot galvenajai varonei vārdu Nadežda. Diemžēl pats režisors, kā izskatās, nelolo īpašas cerības par to, ka sašķeltību starp krieviem un latviešiem kaut kā iespējams pārvarēt…

Izrādes "Cerību ezers" fotogrāfijas (Jānis Deinats/Publicitātes foto)

Source

DELFI Kultūra

Tags

Dirty Deal Teatro Guna Zariņa Jaunais Rīgas teātris Lasāmgabali Spēlmaņu nakts Vladislavs Nastavševs
Pamanījāt kļūdu?
Iezīmējiet tekstu un nospiediet Ctrl + Enter!

Stingri aizliegts DELFI publicētos materiālus izmantot citos interneta portālos, masu informācijas līdzekļos vai jebkur citur, kā arī jebkādā veidā izplatīt, tulkot, kopēt, reproducēt vai kā citādi rīkoties ar DELFI publicētajiem materiāliem bez rakstiskas DELFI atļaujas saņemšanas, bet, ja atļauja ir saņemta, DELFI ir jānorāda kā publicētā materiāla avots.

Comment Form