Foto: F64

"Jau otro gadu esmu apsēsts ar ideju reabilitēt tā dēvētās kostīmu drāmas," īsi pirms iestudējuma "Oņegins. Komentri" pirmizrādes intervijā "Latvijas Avīzei" atklāj režisors Alvis Hermanis.

Jau ziņots, ka pēc Aleksandra Puškina darba "Jevgēņijs Oņegins" motīviem veidotais iestudējums ar semiotiķa Jurija Lotmana komentāriem Jaunajā Rīgas teātrī pirmizrādi piedzīvos 5. aprīlī. Janvārī iestudējuma "Oņegins.Komentāri" pirmizrāde notika arī Berlīnē, "Theatre 
Schaubühn", tomēr Hermanis uzsver – Rīgas variants nekad nav otrā uzlējuma tēja. Abas izrādes esot pilnīgi atšķirīgas. Tajās ir pilnīgi cits teksts.

Kā teic Hermanis, viņš centies atrast veidu, kā izstāstīt klasiskās literatūras stāstu bez modernizēšanas. "Nav viegls uzdevums. Latvijā tas varbūt nav tik izteikti, bet citur pasaulē vecās lugas modernizē ar domu it kā paieties pretī skatītājam, padarīt uzvedumu saprotamāku. Šajā ziņā esmu radikāli vecmodīgs. Modernizēšana visu bezgala vienkāršo. Precizitāte prasa vēsturisko kontekstu. Tieši ar šādu domu esmu veidojis vairākas pēdējo gadu izrādes – "Oblomovu" Vācijā un Rīgā, "Platonovu" Vīnē, "Vasu Žeļeznovu" nupat Minhenē," sarunā ar "Latvijas Avīzi" stāsta režisors.

"Piemēram, Berlīnē vēsturiskos kostīmos, kā manis iestudētajā Oņeginā pēdējos trīsdesmit gados neviens uz skatuves nav kāpis. Vāciešiem tas pilnīgs tabu. Bailes no priekšstatiem par naftalīnu. Berlīnes "Theatre 
Schaubühn" dibinātājs Pēteris Šteins iegājis vēsturē ar respektu pret vēsturisko ietērpu un laikmeta precizitāti," stāsta Hermanis.

"Mūsu pirmizrāde Berlīnē man pašam negaidot izvērtās par it kā atkalsatikšanos ar veco Pētera Šteina publiku. Uz izrādi atnāca viņa laika aktieri, arī Edīte Klēvere, kura principā pēdējos gados šajā teātrī nebija kāju spērusi. Latviešu teātrī viņu varētu salīdzināt ar mūsu leģendu Lilitu Bērziņu. Klēveres ierašanos uzņēma ārkārtīgi simboliski. Vecā šaubīnes publika mūsu izrādi uztvēra kā noelšoties – beidzot! Izrādes izpārdotas. Arī jauniem skatītājiem mūsu izrādes teātra valoda liekas interesanta. Jo tajā modernismā faktiski tālāk vairs nav kur iet. Visi vēsturiskie teksti tiek vienkāršoti līdz popkultūras valodai un televīzijas skatītāju estētikai," intervijā stāsta Eiropā pazīstamais režisors.

Jautāts par darbu ārzemēs un JRT, Alvis Hermanis teic, ka tās ir grūti salīdzināmas lietas, daudzas izrādes, kas tiek veidotas ārzemēs nemaz Rīgā nebūtu iespējams uzvest, gan dažādo skatuves izmēru, gan izmaksu, gan citu iemeslu dēļ.

"Piemēram, Vīnē vienas izrādes izmaksas ir kā JRT visas sezonas budžets. Toties mums ir kas tāds, kā nav viņiem, – fantastiski aktieri. Protams, esmu strādājis ar ļoti izciliem skatuves māksliniekiem ārzemju teātros, bet mūsējā izcilību ir vairāk. Īpaši aktieri ir katrā teātrī, bet mūsējā ir daži, ar kuriem sazinos gluži vai sajūtu līmenī, telepātiski. Tāds ir Kaspars Znotiņš, viņam mūsu "Oņeginā" titulloma. Tāds ir Vilis Daudziņš, kurš spēlēs Puškinu," savus kolēģus Jaunajā Rīgas teātrī slavē Hermanis.

Jautāts par Latvijas Nacionālās operas direktora Andreja Žagara izteikto vēlmi redzēt uz LNO skatuves kādu Hermaņa iestudējumu, režisors teic, ka četrus tuvākos gadus viņa "operlaiki" jau aizņemti. 2013. gadā viņs iestudēs operu Berlīnē, bet 2014. gadā Briselē Janāčeka "Jenufu", savukārt 2015. gada 17. janvārī Milānas "La Scala" pirmizrādi piedzīvos izrādes "Karavīru" cita versija. (Šogad Zalcburgas festivālā gadāma Hermaņa iestudētās Bernda Aloiza Cimmermanna "Die Soldaten"pirmizrāde).

"Manā uztverē operā ļoti būtiski, ka režisors ir arī scenogrāfs. Šāda iespēja man bija, arī veidojot "Uguni un nakti". Nezinu, vai no manis sanāks labs operas režisors, to redzēsim. Taču pēdējā laikā mani opera interesē daudz vairāk nekā iepriekš. Ar izciliem māksliniekiem ļoti suģestējoši," pauž Hermanis.

Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!