Hermanis: pēc 'Šukšina stāstu' noskatīšanās Putins kāpa uz skatuves un uzvedās necienīgi
Foto: F64

Krievijas prezidents Vladimirs Putins 4. novembrī bija devies uz Maskavas Nāciju teātri, kur noskatījās Krievijas "melnajā sarakstā" iekļautā latviešu režisora Alvja Hermaņa izrādi "Šukšina stāsti". Pēc izrādes Putins kāpa uz skatuves, sakot runu. Režisors Hermanis piedāvā savu viedokli par šo notikumu.

Viņš norāda, ka 4. novembrī Putins Maskavā ne tikai apmeklēja viņa iestudēto izrādi "Šukšina stāsti", bet "uzreiz pēc izrādes necienīgi uzvedās publiskā vietā". Krievijas prezidents uzkāpis uz skatuves un teicis propagandisku runu, kurā centās padarīt par savas ideoloģijas sabiedroto arī lugas autoru Vasiliju Šukšinu. Hermanis atgādina, ka Šuškins gan jau sen vairs nav starp dzīvajiem un viņam ir liegta iespēja pretoties šai manipulācijai.


"Labi zinādams Šukšina biogrāfiju un viņa daiļradi, gribu stipri apšaubīt, ka rakstnieks kļūtu par Putina sabiedroto, ja būtu nodzīvojis līdz šodienas notikumiem. Sāksim ar to, ka viņa tēvu 1933. gadā apcietināja un pēc tam nošāva čekisti. Viņa literārajos darbos starp rindām ir nojaušama diezgan negatīva attieksme pret padomju varu (cik to ļauj tālaika cenzūras ierobežojumi).

Šukšins iemiesoja krievu cilvēka vislabākās īpašības – sirds gudrību, emocionālu viedumu un humora izjūtu. Nekad neticēšu, ka viņš atbalstītu un pievienotos tai sovjetiskajai lumpeņu psihodēlijai, kas šodien dominē Krievijas sabiedrībā un kuru Putins mēģina iepakot kā krieviskā garīguma atdzimšanu.

Pēdējā laikā Putina ideologi regulāri savās publikācijās cenšas par saviem sabiedrotajiem padarīt arī sen nomirušus krievu kultūras klasiķus – sākot no Puškina un beidzot ar Visocki. Šī ir nekrietna taktika, un tik pat vīrieša necienīgi (kā krievi teiktu – не по-мужски) arī izrīkojās Putins attiecībā pret Šukšinu 4. novembra vakarā. Neviens pasaulē nenoliedz, ka Krievijas kultūrai ir diža vēsture, bet tiem sen nomirušajiem cilvēkiem nav nekāda sakara ar Putina antikrievisko ideoloģiju," skaidro Alvis Hermanis.

Viņaprāt, tas, ka Krievijas prezidents apmeklē teātra izrādi, kuras režisors tieši mēnesi pirms tam ir iekļauts šīs valsts "melnajā sarakstā" pierāda tikai to, ka Kremlī šobrīd labā roka nezina, ko dara kreisā. "Tas liecina par nesakarīgu uzvedību, kas ir bīstama tieši tāpēc, ka vairs nav loģiska. Kā sabojājusies rotaļlieta, kuras kustības vairs nav aprēķināmas," Putina gājienu raksturo latviešu režisors.

Kā vēstīts, Krievija nevēlamo personu sarakstā oktobra sākumā iekļāva vairākus Latvijas pilsoņus, portālam "Delfi" apstiprināja Ārlietu ministrijas pārstāvis Kārlis Eihenbaums.

Kā vēsta Latvijas Televīzija, atsaucoties uz savā rīcībā esošo informāciju, šīs personas ir Latvijas Satversmes aizsardzības biroja vadītājs Jānis Maizītis, Saeimas deputāts Andrejs Judins (V) un teātra režisors Alvis Hermanis.

Hermanis uzreiz pēc iekļaušanas "melnajā sarakstā" portālam Delfi norādīja, ka viņaprāt tieši Judins ir tas, no kura Krievija "baidās visvairāk". "Viņi baidās, ka krievu tautības Latvijas pilsoņi pavienotos un integrētos valstij lojālās nevis prokrieviskās partijās un veidojumos," atklāj režisors.

Tāpat viņš skaidroja, ka bīstamākais cilvēks Krievijai, kuram vajadzētu atrasties Krievijas nevēlamo personu sarakstā, ir pats Vladimirs Putins.

Source

DELFI Kultūra

Tags

Alvis Hermanis Krievija
Pamanījāt kļūdu?
Iezīmējiet tekstu un nospiediet Ctrl + Enter!

Stingri aizliegts DELFI publicētos materiālus izmantot citos interneta portālos, masu informācijas līdzekļos vai jebkur citur, kā arī jebkādā veidā izplatīt, tulkot, kopēt, reproducēt vai kā citādi rīkoties ar DELFI publicētajiem materiāliem bez rakstiskas DELFI atļaujas saņemšanas, bet, ja atļauja ir saņemta, DELFI ir jānorāda kā publicētā materiāla avots.

Comment Form

Komentāri
komentēt kā anonīms lietotājs
Komentējot Jūs piekrītat Lietošanas noteikumiem
Lasīt komentārus Lasīt komentārus