Izrāžu ciklā par Latvijas māksliniekiem "Kolekcija. Viencēlieni. Klasiķi pirms klasikas" tapis nākamais cikla iestudējums "Zibeņo domas. Irbīte" – izrāde par gleznotāju Voldemāru Irbi (1893 – 1944). Galvenajā lomā – Dailes teātra aktieris Juris Bartkevičs, portālu "Delfi" informē izrādes veidotāji no Mūzikas un mākslas atbalsta fonda (MMAF).
Iestudējuma režisore ir Inga Tropa, gleznotāja dzīvesstāstu dramatizējusi dramaturģiju Rasa Bugavičute-Pēce.
Radošajā komandā darbojusies arī operatore Elīna Matvejeva, scenogrāfe Ūna Laukmane, komponists Edgars Raginskis, horeogrāfe Liene Grava, gaismotājs Rauls Lorencis.
Izrāde par vienu no Latvijas pasteļglezniecības tradīciju aizsācējiem un savdabīgākajiem latviešu māksliniekiem, tautā sauktu Baskāji Irbīti, ir turpinājums Mūzikas un mākslas atbalsta fonda iestrādnēm un jau īstenotajām izrādēm šajā ciklā - veidot stāstus teātra valodā par spilgtām personībām Latvijas kultūrā un mākslā.
Voldemārs Irbe ir teicis: "Kas attiecas uz zīmēšanu – tad es esmu reālists, jo zīmēju tikai to, ko redzu. Pagātnes un nākotnes zīmēšana glezniecībā nav pareiza. Viņai pieder tikai tagadne– tā kā cilvēkam ar...."
Voldemārs Irbe dzimis 1893. gada 13. novembrī Beļavas pagastā, amatnieka ģimenē. Latviešu pasteļa glezniecības meistara mākslinieciskais briedums veidojās 20. gadsimta sākumā pēc Pirmā pasaules kara un pastelim viņš palika uzticīgs līdz mūža galam. Acīmredzot darbs ar pasteli bija tuvāks mākslinieka nervozajai, nemierīgajai un kustīgajai dabai. Voldemārs Irbe bija ļoti savdabīgs cilvēks ar askētisku dzīvesveidu. Rīgas ielās bieži uzmanību saistīja neliela auguma cilvēks ar izspūrušiem matiem, pinkainu bārdu, basām kājām, ģērbies noskrandušās biksēs un virsvalkā, kurš teciņus skrēja iespiedis kasti un papīra mapi padusē. Tādu mākslinieku redzēja darbdienās un svētkos.
Iestudējumā pirmizrādes plānotas 6. februārī pulksten 19.00 Eduarda Smiļģa Teātra muzejā, 7. februārī pulksten 18.00 Gulbenes Kultūras centrā.
Nākamās izrādes: Saldus Mākslas skolā 12. februārī pulksten 17.00, Rīgā, Eduarda Smiļģa Teātra muzejā 25. februārī pulksten 18.00 un 26. februārī pulksten 19.00.
Teātra izrāžu producēšanā MMAF darbojas kopš 2008. gada, kad tapa izrāde par preses karalieni Emīliju Benjamiņu "Benjamiņa. Kā dzīvot modernam cilvēkam". Jau, sākot ar šo izrādi, MMAF interese un "specializācija" iezīmējās – veidot stāstus teātra valodā par spilgtām personībām Latvijas un Rīgas kultūrā un mākslā.
Šādā kontekstā tapa skatītāju un nozares speciālistu cildināta izrāde par gleznotāju Jāni Pauļuku "Pauļuks. Rāmji", kas 2010./2012. gadu sezonā tika izrādīta izstāžu zālē "Arsenāls". Turpat sadarbībā ar Māru Ķimeli notika atjaunotā "Parīze-Rīga-Parīze" par izcilo mākslinieku pāri Rūdolfu un Elvīru Piņņiem., 2014. gada gada sākumā izstāžu zālē "Arsenāls" pirmizrādi piedzīvoja izrāde par gleznotāju un grafiķi Kārli Padegu "PADEGS un PADEGS", bet 2016. gadā - izrādes par gleznotājiem Ugu Skulmi "Uga Skulme. Ceļojums uz vietas" un Jani Rozentālu "No Rozentāla".
