Ammmm... Pat nezinu, kā lai sāk. Pasaulē ir dažas lietas, kuras ir tik ģeniāli vienkāršas, ka tās ir grūti aprakstīt un, lai tās saprastu – tās ir jāierauga / jāpiedzīvo. Ģertrūdes Ielas Teātris [ĢIT] ir viena no tām, lai gan nekas radikāli jauns ne pasaulē, ne Latvijā tas nav. Bariņš jaunu, mākslinieciski domājošu jauniešu ir atradusi pavecu ēku, kur radīt un rādīt savas performances. Savu undergraunda / inovitātes / revolucionaritātes šarmu visam piedod neizremontētā ēka un koka palikņi, kuri šeit tiek izmantoti visdažādākajos veidos. Viss šeit liecina par to, ka cilvēki meklē nevis komfortu, bet vietu un veidu, kā izpausties.
Paskatīsimies, ko viņi raksta paši par sevi:" ĢIT ir atvērtā skatuve Ģertrūdes ielā 101a... Šī ir vieta, kur skatītājiem ir iespēja iepazīties ar mūsdienu dejas un teātra izrādēm." Diezgan īsi, bet trāpīgi... Šķiet nozīmīgākais vārds šinī apraksta ir "mūsdienu". Nav tā, ka citi Latvijas teātri nebūtu mūsdienīgi, bet viņi vienalga vairāk vai mazāk ir un paliek klasiski / vecmodīgi - klasiskā teātra ēkā, uzvedot klasiskus lugu iestudējumus... Šeit pārsvarā jauni cilvēki parāda, ka mākslu var radīt arī citādā veidā. Nav obligāti jābūt polsterētiem krēsliem... Tā vietā, lai pa 2,00 Ls nopirktu mazu sulas glāzi, šeit par tādu naudu pirms izrādes var nopirkt veselu ābolu grozu...
Par "izrādi".. Šķiet trāpīgākais vārds, lai aprakstītu šo pasākumu ir priekšnesums jeb performance. Teātra izrāde klasiskā nozīmē tā pilnīgi noteikti nav – lielāko daļu pasākuma laika tiek veidotas skaņas ar ģitāras un vijoles palīdzību [drīzumā pievienosies arī čells]. Bet man brīžiem likās, ka tas viss vairāk ir troksnis nevis mūzika. Pēc priekšnesuma aprunājos ar cilvēku, kurš ir mācījies mūziku, un viņai bija grūti nosaukt šo par baudāmu pasākumu. Iespējams tas tika darīts ar nolūku, lai kaitinātu / tracinātu cilvēkus un tie pēc priekšnesuma labāk izprastu viedos vārdus, ka pats skaistākais uz pasaules ir klusums. Šo rakstu gribas nobeigt ar pašu ĢIT radītu teikumu, drusku to pārveidojot, ka klusums ir telpa laikā, kur varam atslābināties, ļauties vērojumam, ilgām, atmiņām, sapņiem, meklēt tagadnes burvību, sakārtojot attiecības ar sevi un pasauli...
Katrā ziņā iesaku apmeklēt ĢIT, ja jums ir apnicis klasiskais teātris un vēlaties baudīt mākslu citās tās izpausmēs. Tas varbūt nav nekas diži jauns, bet tas ir īsts, tas ir dzīvs un to ir iespējams piedzīvot tagad un tūlīt.