Izrādes apskats: Kāzas pie latviešu teātra saknēm*
Foto: Jānis Deināts

Jau sen teātris lielajai skatuvei pievienojis mazo un jauno zāli. Apguvis vasaras estrādes. Nogājis pagrabā, uzkāpis balkonā, iekārtojies kafejnīcā pie galda. Piedāvā arī pastaigu gar "Mārupīti" un citas inovācijas. Vasara eksperimentiem ir labākais laiks. Arī laiks, lai atgrieztos pie saknēm.

Nav pat svarīgi, kurš kuru atrada – Lauris Gundars rija vai rija – Lauri Gundaru. Pērnā satikšanās Piebalgas "Kalna Antēnos" materializējusies izrādē "Latviešu kāzas" – viņa paša dramaturģijā un režijā. Var pat teikt, ka teātris Latvijā atgriezies savos pirmsākumos, jo viena no versijām vēsta, ka pirmā latviešu teātra izrāde (Šillera "Laupītāji") gandrīz pirms 200 gadiem notikusi tieši šķūnī (šī rija jau vairāk līdzinās šķūnim). Loģiski, ka Latvijas garīgi piesātinātākajā apvidū – Piebalgā. Tās pakalni cilvēka garu cēla tad un ceļ arī tagad. Kā, alus reklāmā, šī, iespējams, varētu būt vistuvāk debesīm spēlētā izrāde Latvijā.

Var just, ka režisors ir rūpīgi atlasījis aktieru brigādi, vētījot katra trumpjus. Ar ir izteikti "internacionālo" komandu – Anna Putniņa, Baiba Valante (Valmieras teātris), Mārtiņš Počs, Esmeralde Ermale, Artis Robežnieks (Dailes teātris), Jānis Vimba (Nacionālais teātris), Lienīte Osipova, Arturs Putniņš, Edgars Lipors (Leļļu teātris) un Daugavpils teātra leģionārs Jānis Jarāns – trāpīts vismaz devītniekā (desmitnieks paliek Afanasijam Kuzminam, kas arī tajā ne vienmēr iešauj). Aktieriem šobrīd ir atvaļinājumu laiks, tāpēc viņiem nebija vajadzīga ne Freiberga, ne Džiļa, ne kāda cita atļauja. Arī viņi atpūšas (strādā), kā grib. Nedēļas laikā, Laura Gundara prasmīgā vadībā intensīvi strādājot, izdevies paveikt daudz.

Aktieru sniegums ir "Latviešu kāzu" viena no galvenajām vērtībām. Pamatā tā ir kamerstila izrāde, jo viņus no skatītājiem šķir daži metri un reizēm pat mazāk. Nenohaltūrēsi un aiz dekorācijām nenoslēpsies, jo vienīgās "mēbeles" ir rati telpas vidū un pie sijas pieslietās kāpnes. Plus akordeons Edgara rokās. Tad vēl durvis, kuru krampītim, kas tiek vērts gan no iekšpuses, gan ārpuses, ir arī gana simboliska nozīme. Tieši kāzās personāži viens otrā iepazīst jaunas nianses, kas nebija izdevies, daudzus gadus blakus dzīvojot. Darbībai ik pa brīdim organiski tiek izmantots arī pagalms.

Var jautāt – un ko tad, ja lietus? Lai tik līst, jo Piebalgas pakalniem lietus šogad allaž gājis secen. Turklāt kāzas ir tāda stihija, kas notiek gan svelmē, gan lietū, gan sniegputenī (gan ne jūlija!). Arī odi/knišļi uzmācas kā jau tas kāzās mēdz gadīties.

Publikai ar tradicionālo orientāciju noteikti būs jautri. Kā jau kārtīgās kāzās, arī šeit ir laba mūzika, dzirkstī jautrība. Ir asprātīgi dialogi. Tiesa, vairākkārtējie "ej dirst" tēva – meitas vai meitas – tēva sarunā šķiet lieki. Ir viss, kas vajadzīgs atvaļinājuma laika izklaidei pašā dabas viducī. Beigās pāru ir pat vairāk kā "Skroderdienās". Arī skatītāji dabūs alu ("Piebalgas", protams!) un, vedējpāra iekustināti, arī uzdejot. Būs arī dažs pārsteigums. Kautiņš gan izpaliks, jo tagad pat latgaliešu kāzās "mīts" mētājas ceļmalā un gaužām reti tiek likts lietā.

"Latviešu kāzas" notiek Vecpiebalgas kultūras svētku ietvaros un piedzīvojums sāksies jau meklējot "Kalna Antēnus". Tie nav nemaz tik tālu no daudz zināmākajiem "Kalna Kaibēniem" (Piebalgas apkaimē vairums māju ir kāda kalna galā!). Vislabāk sākt meklēt tieši no Vecpiebalgas. Taču apmēram tikpat tālu no jūlijā populārākās rijas ir arī Kaive un Ineši. Sekojiet norādēm!

Kaut arī braucat uz kāzām, mašīnu mazgāt nav vērts. 10 km būs jāveic pa Vidzemei raksturīgajiem zemes ceļiem ar itin biežu trepīti un putekļu mākoņus sacelsiet gan paši, gan pirms/aiz jums braucošie. Kā jau kāzu karavāna. Ceļi šauri un līkumaini, tāpēc brauciet uzmanīgi!

Paredzētās izrādes: 17., 18., 19., 24., 25. un 31.jūlijā.

"Latviešu kāzas" ir tā vērtas, lai nepazustu pēc sešiem uznācieniem uz "Kalna Antēnu" rijas dēļiem. Pat ja Vidzemē tā būtu teju izsmēlusi potenciālos skatītājus (kam negribētos ticēt), tad plašu šķūņu vai līdzīgu ēku, kurā nav ne siena, ne aitu ir gana arī Zemgalē, Kurzemē un Latgalē. Arī Rīgā, kur "Latviešu kāzas" var izrādīt ne tikai Spīķeros vai tirgus "Ēstuvē". Domāju, ka radošā grupa ir gatava piedāvājumiem. Kultūras nami vai estrādes lai paliek kā "nepiedienīgs piedāvājums"...

* (ne)recenzija

Tags

Izrādes apskats Jānis Jarāns Lauris Gundars

Comment Form