Tumsas vara (Jaunais Rīgas teātris)

Gata Šmita versija par Ļeva Tolstoja lugu, manuprāt, ir viens no pagājušās sezonas neparastākajiem iestudējumiem. Lugas didaktiskais vēstījums un raksturs ir pārveidots par smalki ironisku un pat grotesku sabiedrības spoguli - tajā saskatāma ne tikai Krievijas mazizglītotā daļa 19. gadsimtā, bet tikpat labi arī naidu un tumsonību kurinošā mūsdienu sabiedrības puse. Izrādē "Tumsas vara" - lai arī tā diemžēl nepretendē uz gada izrādes titulu - ir redzami daudzpusīgi un krāsaini aktierdarbi, ko pierāda četras nominācijas.

Par spīti tam, ka Tolstoja savdabīgā izpratne par pareizticību, kā arī īpašā neiecietība pret sievietēm caurstrāvo lugas tekstu, izrāde ir spējusi no tā izsijāt dogmatismu un ideoloģiskos apakštoņus. "Tumsas vara" runā par nepatīkamām patiesībām, liekot skatītājam redzēt cilvēku zemiskākās un tumšākās puses, tai pat laikā neatstājot pilnīgas bezcerības sajūtu.

Ironiskā attieksme pret dzīvi un pasauli, kas bijusi redzama arī Šmita iepriekšējās izrādēs ("Dukši", "Pirmie aplausi", "Drāmas kursi pieaugušajiem"), "Tumsas varā" iegūst jaunu līmeni - tā ir arī ironija par pašu teātri. Smagnējie teksta blāķi un plakātiskie tēli ir ieguvuši jaunas dimensijas un neticamu vieglumu, kura dēļ ir vērts izrādi skatīties atkal un atkal.