Mežonīgā triloģija (Apvienība 'Dejas anatomija')
Šis gads ir bijis nozīmīgs dejas un kustību teātrim, ņemot vērā, ka uz gada izrādes balvu pretendē arī Liepājas teātra izrāde "Indulis un Ārija". Laikmetīgā deja ir grūti vērtējams mākslas veids un, manuprāt, teātra pazinējiem un veidotājiem bieži vien ir pārāk mazas zināšanas par šo izteiksmes formu, lai sniegtu kādu kaut relatīvi objektīvu vērtējumu (tāpēc arī Spēlmaņu nakts nominantus izvirza Latvijas profesionālās mūsdienu dejas horeogrāfu asociācija).
Apvienība "Dejas anatomija" šogad ir nominēta ar divām izrādēm, no kurām viena ir "Mežonīgā triloģija". Šis ir tehniski un tehnoloģiski ļoti sarežģīts darbs, kurā apvienojas gan video, gan kustība, gan skaņa, gan dokumentālā un iestudētā saspēle. Pētot trīs pierobežas kopienas (Norvēģijā, Dānijā un Latvijā) ir radīts stāsts par aizejošu laiku un izzūdošu pasauli. Cilvēki joprojām dzīvo šajās vietās, bet viņu paliek arvien mazāk, un viņi runā par pagātni, par savām atmiņām par savu dzīvesvietu.
Lai arī, manuprāt, izrādes veidotāji ir izvēlējušies pārāk sadrumstalotu izrādes-performances formu, kas apgrūtina idejas uztveri, "Mežonīgā triloģija" rada šo "zudušā laika" sajūtu un atmosfēru. Laimas Jansones mūzika un izveidotā saspēle starp dabu un cilvēku - kas īpaši skaidri izpaužas video materiālos - rada pāris ļoti iespaidīgas epizodes, kas skatītāju sapurina un liek sajust to, skaidri nenodefinējamo, ko radošā komanda ir vēlējusies nodot tālāk.
