Latvijas izstāžu galvenais uzdevums ir piedāvāt starptautiskajai auditorijai ieskatu būtiskākajos scenogrāfijas procesos pēdējos četros gados. Profesionāļu ekspozīciju "Z R w h d Z" veido mākslinieki Krista un Reinis Dzudzilo, kuru darbu teātrī un vizuālajā mākslā raksturo konsekventa sava rokraksta kopšana, telpas tīrība un domas skaidrība. Savukārt studentu izstāde "Jauns un Vāgners", kurā piedalās 17 Latvijas Mākslas akadēmijas scenogrāfijas nodaļas studenti, atspoguļo mācību procesu un brīdi, kad māceklis pārtop jaunā māksliniekā. Abu izstāžu ideja sasaucas ar šīgada Prāgas kvadriennāles vadmotīvu – atmiņa, iztēle un transformācija, tās vieno interese par Riharda Vāgnera laiku Rīgā un viņa ideālā teātra aizmetņiem šeit, kas vēlāk tika pilnībā realizēti Baireitā. Ko izcelt vai no jauna pavēstīt par Vāgneru Kvadriennāles apmeklētājiem? Kas apvieno tik atšķirīgus mērogus kā students, jauns mākslinieks un Vāgners?
Kristas un Reiņa Dzudzilo ekspozīcija "Z R w h d Z" (atsauce uz Gurnemana teikto Prasifālam – "Par telpu šeit top laiks" – Vāgnera operā "Parsifāls") aplūko telpu kā brīdi, kurā dzimst un mirst jauna pasaule, bet sākums un beigas saplūst vienā. Mākslinieki stāsta: "Pirms vairākiem gadiem, esot ceļojumā, mēs iegādājāmies kabatas formāta mūzikas kastīti, kas labi ietilpst cilvēka plaukstā. Mēs sākām domāt par to, kā cilvēku ietilpināt mūzikas kastītē." Īpaši Prāgai veidotā instalācija "Z R w h d Z" apspēlē šo atšķirīgo lielumu sadursmi, kas ietver gan bērnišķību, gan tās zaudēšanu, un pēta laiku un telpu kā divus scenogrāfijas pamatprincipus. Otrs darba iedvesmas avots ir Vāgnera ideālā mūzikas teātra meklējumi, kad skaņa nonāk telpā caur pēdām un ceļo augšup līdz fiziski pieskaras dziedātāja balss saitēm. Dzudzilo savu ideālo teātri Prāgā būvē kopā ar komponistu Kristu Auznieku un instrumentu meistaru Aleksandru Maijeru, aicinot piedzīvot skaņas spēku caurdurt ķermeni.
LMA scenogrāfijas nodaļas studentu darbs šajā mācību gadā noritējis pie Vāgnera operas "Klīstošais holandietis". Izstāde "Jauns un Vāgners", kuru studenti vedīs uz Prāgu, atspoguļo studiju procesa rezultātu un tās uzmanības centrā ir mākslas darbs, tā autors un viņa radošās dzīves peripetijas. Bēgot no Rīgas 1839. gadā Vāgners Baltijas jūrā piedzīvoja vētru un tieši pārdzīvojumi vētras laikā vēlāk iedvesmoja pasaulslaveno komponistu sarakstīt operu "Klīstošais holandietis". Scenogrāfijas nodaļas vadītājs profesors Mārtiņš Kalseris saka: "Mēs sveicinām visus pasaules vāgneristus un atgādinām, ka cilvēks, kas jūsu pusē pazīstams kā dižais Vāgners, dzīvoja un strādāja šeit Rīgā, nesamaksāja par krekliem un aizbēga. Mēs aurojam caur mūžīgo vētru, kas šķir mūs no slavas apmirdzētās Vāgnera dzīves pēc bēgšanas un izglābšanās… Man Vāgnera mūža liktenīgā vētra uzmācīgi tiecas simbolizēt ģēnija dzimšanas aktu, kas mūsu atrašanos Rīgā blakus Baltijas jūrai padara par tādu kā dzīvi mītiskā un tumšā dzemdē. No šīs alas piķmelnās tumsas mēs, priecīgi par Rīgas unikālo lomu Vāgnera liktenī, mājam un, cerams, pārsteigsim ne vienu vien vāgneristu, ja vien viņš mūs sadzirdēs par spīti vētrai."
