Foto: Publicitātes attēls
Liepājas Leļļu teātrī sācies darbs pie šīs sezonas vērienīgākā jauniestudējuma – muzikālas brīvdabas izrādes "Sirēnas dziesma", kas top kā grieķu mītu triloģijas "Puika. Meitene. Sirēna" pirmā daļa.

Kā "Delfi" vēsta Liepājas Leļļu teātra pārstāvji, aiz katras triloģijas daļas nosaukuma slēpjas viens sengrieķu mīts, kas kanonizējies un pārvērties mūsdienās labi zināmā metaforā, piemēram, par "Ahileja papēdi", "Ariadnes pavedienu" vai "Sirēnas dziesmu". Iestudējuma idejas autore un režisore Anta Priedīte radošā sadarbībā ar scenogrāfu Aigaru Ozoliņu un komponistu Juri Kaukuli uzņēmušies šķetināt šos grieķu mītus, lai atklātu katras metaforas rašanos un patieso nozīmi.

Pirmizrāde notiks jau pēc mēneša – 18. jūnijā pulksten 18 – "Pegaza pagalmā", Liepājā. Kā raksta izrādes veidotāji, skatītāji būs liecinieki pirmā mīta atšķetināšanai. "Sirēnas dziesma" izaicinās doties Odiseja cienīgā klejojumā pa jūru un savā varonībā mēroties ar Jāsonu un argonautiem, braucot pēc zelta aunādas. Kā zinām, Jāsons izlīdzējās ar ceļabiedra Orfeja muzikālo meistarību, savukārt Odisejs lika sevi piesiet pie kuģa masta un pārējo jūrnieku ausis aizbāzt ar vasku, lai paglābtos no Sirēnu valgiem. Cīņā ar Sirēnu, pagaidām rezultāts ir par labu varoņiem, bet vai mēs – šodienas cilvēki – spējam līdzināties antīkajiem varoņiem?

Ja antīkajā kultūrā varonis lielākoties ir absolūta parādība un ideāls, tad mūsdienās varonības jēdziens ir mainījies. Varonības simbols mūsdienu sabiedrībā ir cilvēks, kura rīcība ir neordināra un ikdienā nav raksturīga lielākajai sabiedrības daļai. Varonis ir tas, kurš uzdrīkstas ar savu pārliecību, rīcību, personību un arī stāstiem aizraut sabiedrību, un radīt priekšstatu par sevi kā tādu, kura rīcība ir atdarināšanas vērta. Varonība ir kļuvusi par atsevišķu elementu, nevis statusu uz mūžu. Režisore piedāvā par varoņiem kļūt katram skatītājam: "Mūsdienu varonības modelis ļauj antīkajā varonī izcelt cilvēcīgo, padarot viņu pieejamu līdzpārdzīvojumam un atdarināšanai. To, ka bērnus intuitīvi piesaista mītiski, tomēr cilvēcīgi varoņi, var redzēt pēc multiplikāciju varoņu popularitātes. Tajās visās galvenais varonis sastopas ar izvēli starp personīgo labumu un citu interesēm, piedzīvo traģiskus zaudējumus, ir spiests nest upuri un stāsta finālu sasniedz pārtapis jaunā kvalitātē. Un šie stāsti ir vajadzīgi ne tikai bērna personības attīstībai, bet arī mums pieaugušajiem, lai mācītos analizēt savas rīcības morāli ētiskos aspektus individuālā un sabiedriskā kontekstā."

Veidojot izrādi satraucoša piedzīvojuma formā, kur tikai fināls nes liktenīgu, daudzslāņainu pavērsienu, izrādes radošā komanda ļauj skatītājam pašam izvēlēties, kuram stāstam sekot – episkai pasakai, muzikālam notikumam vai dziļdomīgai vērtību sāgai, vēsta iestudējuma veidotāji.

"Manā kā vecāka pieredzē, visos lieliskākajos "bērnu izrāžu/kino/literatūras" darbos vienmēr ir iekļauts paliels kumoss arī pieaugušajiem. Nenoliedzami, man tīri personisku prieku sagādā t.s. "pieaugušo" terminu atšifrēšana bērniem. Un gribas ticēt, ka pēc izrādes noskatīšanās vienmēr, kad kāds no skatītājiem dzirdēs runājam par Ariadnes pavedienu vai sirēnu bīstamību, viņš sapratīs šī teiciena patieso jēgu. Un skolā, pēc īpaši neveiksmīga sporta vai matemātikas pārbaudes darba varēs lepni paziņot, ka pievilkšanās vai iracionālie skaitļi ir viņa Ahilleja papēdis," saka Anta Priedīte.

Topošais iestudējums Liepājas Leļļu teātri ir izvedis ārpus komforta zonas un arī ārpus teātra telpām, jo tajās nav iespējams ietilpināt apjomīgās izrādes dekorācijas. Scenogrāfa Aigara Ozoliņa iedvesmas avots ir pagājušā gadsimta avangardiskā latviešu mākslinieka Kārļa Johansona telpiskās konstrukcijas, kurās viņš pētījis, kā rodas stabilitāte izmantojot materiālu savstarpējo līdzsvaru. Arī Ozoliņš plānojis radīt vērienīgu telpisko konstrukciju, kuru vairāku metru augstumā apdzīvos piecas aktrises.

Mūzika jauniestudējumā ir pilntiesīgs partneris aktierdarbiem un scenogrāfijai. Izrādes mūzikas un skaņu vides autors ir Juris Kaukulis. Viņš aktieriem liek apgūt dažādu etnisko mūzikas instrumentu spēli, liek lietā aktieru rokas, kājas un balsis, lai skatītāji sadzirdētu grieķu armijas zirgu ierindu, varoņu skumjas un ilgas, jūras bangas un vējus. Viss minētais atklāj tēlu varonības robežas, veidojot kinematogrāfisku sakņu celiņu avantūristiskam ceļojumam Sirēnu jūrā.

Izrādes radošā komanda: idejas autore, horeogrāfe un režisore Anta Priedīte, scenogrāfs un kostīmu mākslinieks Aigars Ozoliņš, komponists Juris Kaukulis, vokālā konsultante Ieva Dreimane-Sidare, skaņu operators Kristaps Žilinskis, gaismu operators Jānis Brašs.

Lomās: Inga Dzintare, Agnija Dreimane, Vija Mežale, Ilze Jura, Madara Enkuzena.

Biļetes nopērkamas visās "Biļešu paradīzes" kasēs.

Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!