Lietas, kas piespiež izdarīt kompromisus. Režisors Silakaktiņš par trilleri 'Pielūdzēja Nr.1'
Foto: Mārtiņš Vilkārsis

Režisors Gundars Silakaktiņš Dailes teātra Kamerzālē iestudējis psiholoģisku trilleri divās daļās "Pielūdzēja Nr.1" – tā pamatā ir Venta Vīnberga dramatizējums, iedvesmojoties no Stīvena Kinga.

close-ad
Saturs turpināsies pēc reklāmas
Reklāma

Iestudējuma centrā ir slavens rakstnieks un bestselleru autors Eriks (Lauris Subatnieks). Viņa spalvai pieder romānu sērija par Viktorijas laika varoni. Tikai viņam pašam no šīs varones jau nāk vēmiens. Kad kādu dienu Eriks cieš auto avārijā, viņu izglābj bijusī medmāsa Pegija (Indra Briķe), kura ir viņa romānu kaislīgākā fane. Pegija pārved rakstnieku uz savām mājām un piespiež sarakstīt jaunu grāmatu par savu mīļāko varoni – tādu, kas būtu veltīta vienīgi viņai. Kad Eriks to pabeigs...

Kā sarunā pirms izrādes ar dramaturģi Justīni Kļavu uzsver režisors: "Ēriks sevi neuzskata par augstvērtīgu autoru. Viņš apzinās, ka ir zemās klases literatūras pārstāvis, bet tajā pašā laikā cenšas no tās izlauzties. Paradokss ir tajā, ka Pegija šos te lubenistiskos pekstiņus par Destiniju uztver ļoti tieši un patiesi. Tāpēc viņa ieceļ Eriku Dieva lomā, kas nozīmē to, ka savu mērķi viņš ir sasniedzis. Viņš apzinās, ka tā ir slikta literatūra, un piecus gadus ir strādājis pie sava jaunā romāna "Straujās mašīnas", kas, kā viņam šķiet, būs šedevrs, kas lauzīs priekšstatu par viņu kā par autoru. Traģēdija ir tā, ka arī "Straujās mašīnas" ir slikts romāns."

Darbs liek uzdot jautājumu vai skatītājs un komerciālais pieprasījums nogalina mākslinieciskos eksperimentus?

Silakaktiņš uzsver, ka tas ir jautājums – cik ļoti mākslinieku ietekmē skatītāju gaume un prasības. Lugā ir tas pats – lasītāja un rakstnieka attiecības tekstā un ārpus tā. Viņi ir viens no otra atkarīgi – lasītājs un rakstnieks, kuri viens no otra barojas. Būtībā Eriks vēlas izbēgt, bet viņu tur iztēle. Viņš ir kā savas iztēles gūsteknis.

Uz jautājumu, kurš šajā stāstā ir varmāka un kurš ir upuris, režisors atbild, ka abi divi, nav iespējams novilkt robežu.

Lietas, kas piespiež izdarīt kompromisus. Režisors Silakaktiņš par trilleri 'Pielūdzēja Nr.1'
Foto: Mārtiņš Vilkārsis

"Eriks ir atkarīgs no zālēm, bet Pegija vēlas, lai viņš uzraksta tikai viņai veltītu romānu. Bet tajā pašā laikā arī viņam iedegas rakstnieka patmīlība. Viņš ar to dzīvo," skaidro iestudējuma veidotājs.

"Eriks sevi nodod. Bet te mēs atkal atgriežamies pie jautājuma - ja tu gribi dzīvot ar domu, ka esi liels mākslinieks, un ignorēt savas vajadzības, es domāju fiziskās – paēst, apģērbties, cik ilgi tu spēj tādā līmenī dzīvot? Ir kaut kādas lietas, kas tevi piespiež izdarīt kompromisus."

Par sevi un mākslinieciskiem kompromisiem Silakatiņš saka: "Es, protams, esmu labā situācijā, jo varu vienreiz gadā iestudēt izrādi un nedomāt par to, kā man dzīvot un no kā eksistēt. Ar tiem kompromisiem ir tā - ja izdarīsi kompromisu, vai tu sevi nodosi kā mākslinieku, vai tieši pretēji – iegūsi? Un man ir reizes, kad tieši ar kompromisu es iegūstu. Bet ir, protams, cits viedoklis un citas metodes. Es vēl pagaidām esmu meklējumos."

Iestudējums "Pielūdzēja Nr.1" tiek pieteikts kā psiholoģiskais trilleris, kas apliecina, ka vislielākās šausmas mīt cilvēka prātā. Īpaši tad, ja tas saslimis.

Topošā jauniestudējuma radošajā komandā ir arī izrādes mākslinieks Mārtiņš Vilkārsis, mākslinieka asistente Jurate Silakaktiņa, video mākslinieks Jēkabs Vilkārsis, skaņu mākslinieks Mārtiņš Meiers un gaismu māksliniece Jūlija Bondarenko.

Tags

Dailes teātris Gundars Silakaktiņš Indra Briķe Lauris Subatnieks
Publikācijas saturs vai tās jebkāda apjoma daļa ir aizsargāts autortiesību objekts Autortiesību likuma izpratnē, un tā izmantošana bez izdevēja atļaujas ir aizliegta. Vairāk lasi šeit.

Comment Form