"Šī ir īpaša izrāde – aizraujošs ceļojums baleta vēsturē un negaidīts jaunatklājums vienlaikus. Turklāt, ja parasti laikmetīgā baleta iestudējumos uz skatuves atrodas vien salīdzinoši nelielas trupas, tad šajā izrādē iesaistīti gandrīz visi mūsu baleta mākslinieki," iestudējumu raksturo Latvijas Nacionālā baleta mākslinieciskais vadītājs Aivars Leimanis.
Kostīmus izrādei veidojuši mākslinieki Kristīne Pasternaka un Romāns Šolcs, bet pie diriģenta pults – Mārtiņš Ozoliņš.
Divos no četriem baleta viencēlieniem skan latviešu komponistu – Artura Maskata un Pētera Vaska – mūzika.
Pirmais no "4 pasaules. 4 stihijas" baleta viencēlieniem ir "Tango", kuru poļu horeogrāfs Kšištofs Pastors iestudējis ar Artura Maskata mūziku. "Tango vienmēr ir dramatisks, bet tam nevajag būt traģiskam. Tam jāaicina dzīvot skaistāk un mīlošāk," savu starptautiski pazīstamāko skaņdarbu raksturo Arturs Maskats.
Otrais viencēliens - pasaulē iemīļotais Čezares Punji "Pas de Quatre" ar Žila Pero horeogrāfiju, ko LNO iestudējusi Inese Dumpe.
Trešo viencēlienu – "Marijas sapnis" - iestudējis čehu horeogrāfs Petrs Zuska. Viņš atzīst, ka viens no iedvesmas avotiem asprātīgajai parodijai bijis... "Pas de Quatre"! Izmantojot Punji mūziku (un pievienojot arī Kamila Sensānsa radīto), viņš izveidojis horeogrāfiju, kuras pamatā - baleta leģendas Marijas Taljoni sapnis, ko viņa stāstījusi savai uzticības personai – ārstam...
Ceturtā baleta viencēliena "Erda" horeogrāfs ir ungārs Jurijs Vamošs, kura radošo rokrakstu Latvijas skatītāji iepazinuši arī baletā "Sapnis vasaras naktī". Ģermāņu leģendās balstītā baleta muzikālo pamatu veido komponista Pētera Vaska Otrā simfonija.
"Jurijam Vamošam izdevies radīt īstu enerģētiku un augstspriegumu, dramatisku spriedzi, kas baletā notiek reti. Svarīgi, lai horeogrāfs dedzinātu sevi un dejotājus, citādi maz cerību, ka skatītāji kaut drusku aizdegsies," atzīst komponists Pēteris Vasks.
Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!
