Ja jūs esat aizņemts cilvēks, kurš nevarēs sunim atvēlēt laiku līdz četrām stundām dienā, tad jūsu šķirne nebūs ne kustīgie medību suņi kā seteri, dažādi putnu suņi, nedz arī darba suņu šķirnes, piemēram, dobermaņi, rotveileri, vācu aitu suņi, kuru audzināšanā un socializācijā līdz gada vecumam jāvelta daudz laika, arī vēlāk suņiem nepieciešamas fiziskās aktivitātes.
Stingrība un izturība suņa audzināšanā nepieciešama tiem, kuri iegādājas terjerus un darba suņus. Suns ir bara dzīvnieks, arī jūs un jūsu ģimenes locekļus viņš uzskatīs par savu baru, tāpēc sunim būs būtiski atrast savu vietu šajā barā, ko viņš arī mēģinās, uzrūcot un rādot zobus par sevi vājākiem indivīdiem, parasti bērniem un gados vecākiem cilvēkiem. Šīs darbības nāksies pārtraukt ar stingrību un izturību, nevis pārrunām un glāstiem. Ja neesat uz to gatavi – šīs šķirnes nav jūsu.
Saprātīgi vajadzētu izsvērt, kāda lieluma suni esat gatavi ik dienu just sev blakus. Pilsētniekiem, kuri dzīvo mazgabarīta dzīvoklī, tomēr derētu padomāt, vai elegantais vācu dogs, smagnējais sanbernārs un cits liels suns būs pareizā izvēle. Nē, dzīvnieks nekādā gadījumā nemocīsies, jo, ja jūs viņu mīlēsiet un aprūpēsiet, nodrošinot siltumu, kvalitatīvu barību, tad sunim laime būs pilnīga. Neērtības būs jums – kur ar suni pilsētā doties pastaigā, lai viņš ne tikai soļotu jums blakus, bet arī varētu izskraidīties, kur iekārtot draugam guļas vietu, lai nebūtu jāšķiras no kādas mēbeles jeb interjera priekšmeta. Augumā lielam sunim nepieciešama pietiekama platība, lai jūs un viņš justos pietiekami ērti.
Īpaši piemēroti turēšanai gan mazgabarīta dzīvoklī, gan mājā ir mazie, dekoratīvo šķirņu sunīši. Pēdējā laikā populāri kļuvuši Jorkšīras terjeri, toiterjeri un čivavas, taču ir vēl daudzas citas interesantas šķirnes, kā papiloni, špici, Tibetas spanieli u.c. Ar viņiem viegli ceļot un braukt sabiedriskajā transportā, viņus var paņemt arī līdzi gan uz darbu, gan izklaidi. Vienīgais trūkums – daudzi no mazajiem sunīšiem ir ļoti modri, kā bieži rakstīts šķirnes aprakstā – līdzīgi maziem zvaniņiem, var būt paskaļi rējēji.
Ja esat nolēmuši iegādāties kucēnu, tad jārēķinās, ka mājā būs spalvas (ja nu vienīgi izvēlēsieties kādu no plikajām vai asspalvainajām suņu šķirnēm, tad nē), pie tam īsspalvaino suņu spalva parasti ir cietāka un stingrāk ieķeras audumos. Garāka vilna savācama vieglāk. Aitu suņi un arī dažas citas šķirnes mēdz norakt gan rotaļlietas, gan kādu kārumu "nebaltām dienām", tāpēc var pārvērst rūpīgi koptu zālienu melnu bedru pārklātā postažā. Arī žogam apkārt mājai jābūt tādam, lai suns nevarētu tam pārlēkt pāri, nedz arī parakties apakšā. Nākamajam suņa saimniekam jāzina par šīm neērtībām.
Rūpīgi pārdomājiet, pirms izvēlaties kādu šķirni, iepazīstieties ar to ne tikai fotogrāfijās un grāmatās, bet prasiet padomu speciālistiem – suņu audzētājiem, kinologiem, pavērojiet šīs šķirnes suņus ikdienas situācijā, jo suns – tas nav tikai draugs, rotaļu biedrs jūsu bērniem, tā ir arī ļoti liela atbildība, kuru jūs uzņematies. Ja neesat par sevi pārliecināti, tad paņemiet jau pieaugušu suni no patversmes, par kuru būs zināms, kāds viņam ir raksturs, kāda iedaba. Vispirms gan ieteicams patversmē ierasties vairākkārt un pakontaktēties ar izvēlēto suni, lai savstarpēji sapazītos un pārliecinātos par abpusējo saderību.
Suns ir viens no uzticīgākajiem, pateicīgākajiem mājdzīvniekiem, kurš mīlēs jūs, nekritizēs jūsu darbības un vienmēr priecāsies, ka atgriežaties mājās, bet prasīs arī laiku, līdzekļus, aprūpi, tāpēc kucēna iegāde ir atbildīgs solis, kurš rūpīgi jāapsver.