Nacionālajā teātrī pirmizrādi piedzīvos Tamsāres 'Zeme un mīlestība'
Foto: F64

25.oktobrī Latvijas Nacionālajā teātrī būs pirmizrāde vienam no slavenākajiem igauņu literatūras klasikas darbiem Antona Hansena Tammsāres ”Zeme un mīlestība. Kārina. Indreks”, kuru iestudē viens no šobrīd Baltijas atzītākajiem režisoriem Elmo Niganens no Igaunijas, portālu ”Delfi” informē Nacionālā teātra pārstāvji.

Viesrežisoru iesaistīšana teātra darbā šobrīd ir viens no Latvijas Nacionālā teātra attīstības būtiskiem nosacījumiem. Teātra direktora padomniece repertuāra jautājumos Ieva Struka stāsta: ”Primārā šai izvēlē ir režisora personība, jo Elmo Niganens ir ne tikai spilgts režisors, sava teātra ilggadējs vadītājs vai neordināra personība, bet mākslinieks, kura rokrakstā dominē smalka psiholoģiskā teātra instrumentu pārzināšana apvienojumā ar humora izjūtu un niansētu teatralitātes elementu pielietojumu, augsts prasīgums pret dramaturģiskā materiāla vēstījumu, humānisms kā mākslas moto, respektīvi, visi tie parametri, kas gadiem bijuši Nacionālā teātra labāko izrāžu pamatā un kas atšķir Nacionālā teātra tradīciju no citām.”

Savukārt Igaunijas vēstnieks Latvijā Mati Vārmans norāda, ka viņam ir liels prieks, ka šis Igaunijā tik ļoti populārais romāns tiek iestudēts Latvijā un to dara izcils igauņu režisors, kurš jau gadiem ilgi ar savām izrādēm priecē igauņu skatītājus.

”Latvieši un igauņi ir kaimiņu tautas, bet uzdrīkstos apgalvot, ka mēs diezgan slikti vieni otrus pazīstam. Pārsvarā Igaunijā dominē stereotipi par latviešiem, Latvijā par igauņiem. Es ļoti ceru, ka šis iestudējums veicinās interesi vienam kaimiņam otru iepazīt tuvāk,” viņš norādījis.

”Vienkāršs, bet ļoti dziļš un interesants cilvēks”, ”Draudzīgs, temperamentīgs”, ”Kā enerģijas lode virzās pa skatuvi”, ”Nemaz nav lēns…tad mēs esam tie lēnie”, ”Režisors ar lielo ”R””, ”Freiberga un Janušāna apvienojums” , ”Dzelžaina disciplīna, dzelžainas, ilgi meklētas, atrastas mizanscēnas”, ”Viens no retajiem režisoriem, kurš domā par skatītāju”, ”Vismazākā uzdevuma veicēju padara par savu sabiedroto” – tā Nacionālā teātra aktieri par Elmo Niganenu.

”Patiesībā es nekad nebiju domājis, ka es iestudēšu igauņu autorus vai Tammsāri. Tā vienkārši sanāca. Kad es biju jauns, respektīvi, kad sāku iestudēt, es iestudēju Šekspīru, Čehovu, Goci, un man nelikās svarīgi iestudēt igauņu autorus tikai tāpēc, ka viņi ir igauņi. Jāstudē ir vienkārši labas lugas, tā es domāju, un principā es arī tagad tā domāju. Un kādu laiku mani uzskatīja – to es tagad saku ar humoru, bet lai vieglāk saprast – par krievu autoru adeptu. Čehovs, Dostojevskis. Un tad es vienureiz iedomājos – nu, cik var studēt ārzemju dramaturģiju, jāuztaisa kaut kas savs. Un vasarā laukos aiz neko darīt sāku pārlasīt Tammsāres ”Zemi un mīlestību”. Kad es pirmoreiz izlasīju 1. daļu, es piefiksēju, ka sen nebiju tik daudz smējies un tik bieži raudājis. Pats brīnījos – kas tad nu, varbūt palieku vecs un sentimentāls? Nākamajā vasarā paņēmu vēlreiz 1. daļu – tas pats. Un tad es padomāju, nē, laikam tomēr runa nav par novecošanu, bet par to, ka esmu nobriedis Tammsāres darbiem. Un ja reiz tā, tad ir jātaisa teātrī. Un tā tas viss aizgāja,” par izrādi stāsta tās režisors Niganens.

Kā vēsta Nacionālā teātra pārstāvji, darbs pie iestudējuma sākās jau maijā. Mēģinājumi ritēja nesteidzīgi, ir bijis garš un rūpīgs ”galda” periods, kurā tika veikta paša romāna un lomu analīze, pētīts un prātots par kopīgo un atšķirīgo starp igauņiem un latviešiem, 20.gadsimta 20. gadiem, par kuriem Tammsāre rakstījis romāna ”Zeme un mīlestība” 4. daļu ”Kārena.Indreks”, kā arī šodienu, igauņu un latviešu aktierspēles tradīcijām, attieksmi pret klasiku, teātri, dzīvi. Ir bijis kolektīvs brauciens uz Tammsāres memoriālo dzīvokli Tallinā un ”Zemes un mīlestības” 2. daļas iestudējuma skatīšanās Tallinas pilsētas teātrī. Mēģinājumos skan latviešu, krievu un igauņu valoda.

Izrādes scenogrāfs ir Andris Freibergs, kostīmu māksliniece Kristīne Pasternaka.

Galvenajās lomās būs Dita Lūriņa un Uldis Anže. Izrādē piedalās Jānis Skanis, Normunds Laizāns, Līga Liepiņa, Daiga Gaismiņa, Daiga Kažociņa, Indra Burkovska, Anete Saulīte , Inga Misāne, Indra Roga, Ģirts Jakovļevs, Ainārs Ančevskis, Mārcis Maņjakovs, Mārtiņš Brūveris, Juris Lisners, Juris Jope, Juris Hiršs, Kaspars Aniņš.

Elmo Nīganenens dzimis Jihvi pilsētā. 1988. gadā absolvējis Tallinas valsts konservatorijas XIII aktieru kursu. No 1988-1992. gadam strādājis kā aktieris un režisors Vīlandes teātrī ”Ugala”. Kopš 1992. gadā - Tallinas Pilsētas teātra mākslinieciskais vadītājs.

Bijis 20. (1998-2002) un 25. (2008-2012) aktieru kursa vadītājs. Vairākkārt apbalvots ne tikai ar Igaunijas teātra gada balvām par labāko režiju vai labāko aktierdarbu, bet arī ar Igaunijas republikas prēmiju par izciliem sasniegumiem mākslā (1996), ir saņēmis Igaunijas valsts apbalvojuma Baltā zvaigzne III pakāpes goda zīmi (2000). Par izciliem sasniegumiem A. Čehova lugu interpretācijā vairākkārt apbalvots arī Krievijā – festivālā ”Baltijas nams” (1996, 1997), kā arī saņemot Krievijas teātra darbinieku savienības speciālbalvu (1997), Krievijas KM prēmiju mākslā (2001)un piemiņas medaļu ”A.Čehovam 150” (2011). Četras reizes (1996, 1997, 2005 un 2007) saņēmis ārzemju žūrijas balvu par labāko režiju Igaunijas festivālā ”Drāma”. Atzinību guvušas arī abas Elmo Niganena filmas – ”Marmorā kaltie” (2002) un ”Trakais” (2006).

Source

DELFI Kultūra

Tags

Ainārs Ančevskis Dita Lūriņa Ģirts Jakovļevs Indra Burkovska Inga Misāne Juris Hiršs Latvijas Nacionālais teātris Līga Liepiņa
Pamanījāt kļūdu?
Iezīmējiet tekstu un nospiediet Ctrl + Enter!

Stingri aizliegts DELFI publicētos materiālus izmantot citos interneta portālos, masu informācijas līdzekļos vai jebkur citur, kā arī jebkādā veidā izplatīt, tulkot, kopēt, reproducēt vai kā citādi rīkoties ar DELFI publicētajiem materiāliem bez rakstiskas DELFI atļaujas saņemšanas, bet, ja atļauja ir saņemta, DELFI ir jānorāda kā publicētā materiāla avots.

Comment Form