Foto: Publicitātes foto
Patlaban visi Latvijas teātri un teātru trupas cits pēc cita uzsāk jaunās darba sezonas. Dažiem tās rēķināmas dažos, dažiem vairākos desmitos gadu, bet Latvijas Nacionālā Opera 5. un 6. septembrī ar svētku koncertiem atzīmē 150 gadu jubileju. Tikmēr daudzviet citur pasaulē teātri var lepoties pat ar vairākus tūkstošus gadu senu vēsturi.

Tieši teātri senie grieķi uzskatīja par visnozīmīgāko no visām mākslām, jo tas ietvēra dzejas lasīšanu, dejošanu, muzicēšanu un, protams, arī spēju iejusties dažādos tēlos. Patlaban par  teātru pasaules centriem izveidojušās tādas lielpilsētas kā Ņujorka, Maskava, Milāna un Sidneja, taču reiz aktīvākā kultūras dzīve koncentrējās galvenokārt ap Vidusjūras reģionu, norāda portāls "Listverse".

Iepazīstinām ar desmit vislabāk saglabātajiem senajiem teātriem, kuri būvēti sengrieķu pilsētvalstu un vēlāk arī Romas impērijas ziedu laikos. Gandrīz visos no tiem vēl šodien visai regulari ne tikai ieveļas tūristu bari, bet arī uzstājas pasaulslaveni simfoniskie orķestri, operdziedātāji un pat tiek uzvestas izrādes.

Sides teātris Turcijā



Sengrieķu pilsētas Sides drupas mūsdienu Turcijas teritorijā joprojām ir labi saglabājušās. Tostarp pilsētā joprojām ir atrodamas tempļa, iespaidīgu pilsētas vārtu paliekas un teātris, kurā savulaik ērti varēja sasēsties 15 000 cilvēku.

Pilsēta dibināta aptuveni 700 gadus pirms mūsu ēras, taču nav īsti precīzi zināms, kad celts teātris. Tas bija nozīmīgs kultūras centrs vēl pirms Romas impērija pilsētu pārņēma savā kontrolē aptuveni 25. gadā pirms mūsu ēras. Pēcāk tā strauji uzplauka arī ekonomiski, ko nodrošināja olīveļļas un vergu tirdzniecība.

Šajā laikā teātris bijis nozīmīgs un slavens kultūras centrs, uz kuru devušās augstdzimušas personas no visa Vidusjūras reģiona. Romas norieta gados teātris tika pielāgots gladiatoru cīņām, bet, uzplaukstot kristietībai, pat kalpojis kā baznīca.

Bosras teātris Sīrijā



Bosras pilsēta atrodas mūsdienu Sīrijas teritorijā, pavisam netālu no valsts galvaspilsētas Damaskas. Tā ir viena no pasaules vecākajām pilsētām - pirmoreiz tās vārds minēts jau Ēģiptiešu hieroglifos ap 1400. gadu pirms mūsu ēras.

Romieši to iekaroja mūsu ēras 106. gadā un drīz pēc tam uzbūvēja teātri, kurš visai labi saglabājies vēl līdz pat mūsdienām. Tajā joprojām ir ārkārtīgi laba akustika, trīs stāvus augsta skatuve un trīsdesmit piecas skatītāju rindas, vēsta portāls "Listverse".

Tā kā vēlākos gados ap seno teātri tika uzbūvēti cietokšņa vaļņi, tas salīdzinoši viegli pārcietis visus līdzšinējos reģionā notikušos militāros konfliktus, un arī pašreiz notiekošie nemieri visticamāk šo akmens būvi ietekmēt nespēs.

Delfu teātris Grieķijā



Delfi bija viena no reliģiski nozīmīgākajām sengrieķu pilsētām, kas, spriežot pēc vairākiem avotiem, tika uzskatīta par pasaules centru.

Tajā atradās mākslas dieva Apolona svētnīca un orākuls jeb templis, kurā pareģoja nākotni.Parnasa kalna nogāzē ceturtajā gadsimtā pirms mūsu ēras tika izbūvēts arī iespaidīgs teātra ēku komplekss. Tas varēja uzņemt līdz 5 000 skatītāju.

Lai gan pilsētas drupas ir UNESCO aizsargājamo objektu vidū, teātris pēdējos desmitgades esot nemainīgi sliktā stāvoklī. Slikto situāciju vēl vairāk pastiprina tūristu tūkstoši, kas šeit ierodas ik dienu.

Ammānas teātris Jordānijā



Viens no iespaidīgākajiem senajiem kultūras pieminekļiem Jordānijā ir piecpadsmitā Romas imperatora Antonija Pija laikā celtais teātris ar 6 000 skatītāju vietām.

Lai gan tajā patlaban mēdz notikt dažādi kultūras pasākumi un skatītāju vietas ir salīdzinoši daudz labākā stāvokli nekā vairākiem citiem šajā rakstā minētajiem teātriem, arī šī ir tikai neliela daļa no tās godības, kāds tas bijis savos ziedu laikos.

Gadu laikā ir pazudusi vairākus stāvus augsta skatuves daļa un kolonnu aleja teātra priekšā. Tāpat sen ir pārbūvēts galvenais pilsētas ceļš, kurš reiz gāja gar pašu teātri un tam garām plūstošais strauts, kas patlaban ir novadīts pazemē. Nojaukti arī pilsētas triju arku vārti, kas atradušies pavisam netālu un par kuriem saglabājušies pieraksti vēl no 20. gadsimta sākuma.

Savulaik - 1948. gadā - pēc Izraēlas dibināšanas britu mandātteritorijā, Jordānijas galvaspilsētā ieradās tūkstošiem palestīniešu bēgļu. Tolaik viena no galvenajām to pagaidu apmešanās vietām bija tieši senā teātra būve.

Taorminas teātris Sicīlijā



Līdz ar sengrieķu kolonijas izveidi Sicīlijā ap otro gadsimtu pirms mūsu ēras tika uzcelts arī teātris. Tas klintīs iecirsts tā, lai ne tikai ļautu skatītājiem vērot uz skatuves notiekošo, bet atklātu brīnišķīgu Vidusjūras piekrastes ainavu aiz tās.

Vēlākos gadsimtos romieši teātri paplašināja un pārbūvēja. Mūsdienās tas ir otrs lielākais senais teātris Sicīlijā un mājvieta starptautiskam filmu, teātra un deju festivālam "Taormina Arte".

Meridas teātris Spānijā



Merida ir viena no tām Spānijas pilsētām, kurā saglabājies salīdzinoši liels skaits vēsturisku būvju. Viena no ievērojamākajām celtnēm ir Romiešu laikā tapušais teātris, kurš uzskatāms par vienu no iespaidīgākajiem visā valstī.

Tas ir klasisks un ļoti labi saglabāts Romiešu celtniecības paraugs, kurā redzams triju pakāpju skatītāju vietu sadalījums, kas katra paredzēta sava sociālā slāņa pārstāvjiem. Kopumā tajā izrādes varēja vērot aptuveni 5 500 cilvēku.

Lai paliktu tik labā stāvoklī, būve regulāri restaurēta, tostarp pēdējā vispārējā restaurācija notika pagājušā gadsimta 70. gados. Kopš tā laika tajā notiek ikgadējs valsts līmeņa teātra festivāls.

Dionīsa teātris Grieķijā


Atēnās, Akropoles pakājē esošais Dionīsa teātris tiek uzskatīts par pašu senāko teātri pasaulē. Zināms, ka tajā Senās Grieķijas laikā notika regulāri reliģioza rakstura teātra uzvedumi, tostarp tika rīkoti tā saucamie Atēnu drāmas festivāli.

Tiek uzskatīts, ka teātri cēluši Atēnu pilsētvalsts valdnieka tirāna Peisistrāta pēcnācēji. Tā kā šajos gados tas ir neskaitāmas reizes pārbūvēts un patlaban ir visai sliktā stāvoklī, turklāt par tā būvēšanas laiku nav saglabājušās gandrīz nekādas liecības, tad noteikt tā pirmatnējo izskatu ir neiespējami.

Patlaban no klasiskā sengrieķu teātra ir palikušas vien dažas skatītāju rindas, bet pārējās daļas ir vien liecības par vairākkārtējiem romiešu pūliņiem atjaunot seno ēku.

Oranžas teātris Francijā


Foto: Publicitātes foto

Romas imperatora Augusta pirmajā mūsu ēras gadsimtā celto teātri 391. gadā slēdza. Tam par pamatu bija kristīgās baznīcas viedoklis, ka teātrī rādot "necivilizētas izrādes".

Teātri pēc vairāk nekā 1 500 gadiem aizmirstībā 19. gadsimtā atkal atjaunoja. Patlaban tajā notiek ikgadējs vasaras opermūzikas festivāls "Chorégies d’Orange" (attēls no mūzikas festivāla mājas lapas).

Epidauras teātris Grieķijā


Epidauras teātris ir viens no slavenākajiem un vislabāk saglabātajiem klasiskajiem sengrieķu teātriem pasaulē. Tas bija politiskais un reliģiskais centrs salīdzinoši nelielajā Epidauras pilsētvalstī, kura bija daudzkārt mazāka par tādiem centriem kā Atēnas, Sparta vai Korinta.

Teātris gadu tūkstošiem bija aizmirsts, bet atkal atrakts ap 1880. gadu un vēlāk restaurēts. Iespaidīgā būve var uzņemt līdz pat 20 000 skatītāju un visā tā plašajā teritorijā spēj sniegt perfektu akustisku baudījumu izrāžu laikā.

Attikas Hēroda Odeons Grieķijā



Pavisam tuvu jau pieminētajam Dionīsa teātrim Akropoles pakājē atrodas vēl otrs, daudz jaunāks amfiteātris - Attikas Hēroda Odeons. To 161. gadā uzbūvēja Atēnu bagātākais cilvēks Attikas Hērods kā memoriālu savai aizsaulē aizgājušajai sievai.

Lai gan viņš bija grieķis, viņa turība un gudrība ļāva viņam kļūt par Romas pilsoni un pat divu imperatoru skolotāju. Viņš dzīvoja arī īstu romiešu dzīvi, tostarp apprecēja romiešu meiteni Ridžīliju. Kad jaunā sieva negaidīti nomira, Hērods iegrima neremdināmās sērās.

Viņš lika nokrāsot sava nama sienas melnas un gadu nerādījās sabiedrībā. Vēlāk viņš mirušajai sievai veltīja neskaitāmus tempļus un pieminekļus. Viens no tiem bija šis teātris, ko bagātnieks sākotnēji nosauca savas sievas vārdā, bet pēc vairākiem gadiem tomēr pats pārdēvēja savā vārdā.

Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!