Ceturtdien, 26. martā, apritēja tieši divas nedēļas, kopš Latvijas teātros tika nospēlētas pēdējās izrādes. Jau nākamajā dienā spēkā stājās valstī izziņotais ārkārtējais stāvoklis, bet teātros – dīkstāve. Savukārt 27. martā tradicionāli visā pasaulē tiek svinēta starptautiskā Teātra diena, kas šogad esošajos apstākļos aizritēs atšķirīgi. Sveicot visus spēlmaņus, viņu domubiedrus, palīgus un arī skatītājus svētkos, atsaucām atmiņā pirms vairākiem gadiem tapušu rakstu par Latvijas teātru zvaniem, kas aicina uz izrādi un mudina nenokavēt sākumu. Šodien teātru zvani ieguvuši papildu nozīmi, tie atgādina par iespēju būt kopā un teātra mākslas maģiju, kuras spēks, citējot Jaunā Rīgas teātra māksliniecisko vadītāju Alvi Hermani, "ir tikai fiziskā klātbūtnē".

Šodien teātru zvani ieguvuši papildu nozīmi, tie atgādina par iespēju būt kopā un teātra mākslas maģiju, kuras spēks, citējot Jaunā Rīgas teātra māksliniecisko vadītāju Alvi Hermani, "ir tikai fiziskā klātbūtnē".

Leģendāras melodijas no izrādēm Nacionālajā un Dailes teātrī


Gan Latvijas Nacionālajā teātrī, gan Dailes teātrī kā skatītāju zvana skaņas izmantotas melodijas no leģendārām izrādēm. Nacionālajā teātrī tāds ir tradicionālais Aleksandra Būmaņa "Skroderdienas Silmačos" motīvs. Nacionālajā teātrī vairs neviens neatceras precīzu gadskaitli, kad šī melodija izvēlēta. Visticamāk, tie varētu būt 80. gadi, bet idejas autors varētu būt Zigfrīds Kalniņš, ilggadējais Nacionālā teātra direktora vietnieks.

Šoreiz Latvijas lielāko teātru zvanu stāstiem un skaņām piepulcējušies arī neatkarīgie teātri, kuri atraduši radošus risinājumus, kā aizstāt zvana signālu, kas noskan visā teātra telpā.

Arī Dailes teātrī skatītāju zvanam izmantota leģendāra melodija – motīvs no Burharda Sosāra sarakstītās dziesmas "Tas trakais kavalieru gads" no izrādes "Gesta Berlings". Šī dziesma ir arī neoficiāla Dailes teātra himna. Šāds zvans teātrī uz izrādēm aicina kopš 2006. gada.

Ģertrūdes ielas teātris

Ģertrūdes ielas teātrī (ĢIT) tāda skatītāju zvana tradicionālā izpratnē nemaz nav. "Mums vēl ir ļoti nedigitalizēta pieejama šim," saka teātra sabiedrisko attiecību pārstāve Eva Škenderska. Taču Ģertrūdes ielas teātrim ir izrāžu vadītāja Gunita Eņģele, kura 90% gadījumu arī pati aicina skatītājus uz zāli, kad tiek skenētas biļetes. Kad sēdvietas ieņemtas, izrāžu vadītāja iet skatītāju priekšā, izstāsta par telefonu izslēgšanu un novēl patīkamu skatīšanos. Īpaši šai Teātra dienai un šim rakstam Gunita Eņģele ir ierunājusi savu ikdienas sakāmo kā sveicienu skatītājiem.

Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!