Foto: Publicitātes foto
Latvijas Nacionālajā operā 13. oktobrī pirmizrādi piedzīvos baleta jaunuzvedums "Četras pasaules. Četras stihijas", kurā būs skatāmi četri baleta viencēlieni, kas atklāj dejas Visumu, ietverot gan pasaulē iemīļotos Čezares Punji "Pas de quatre" ar Žila Pero horeogrāfiju Ineses Dumpes iestudējumā un Čezares Punji un Kamila Sensānsa "Marijas sapni" ar Petra Zuskas horeogrāfiju, gan latviešu komponistu Artura Maskata "Tango" ar Kšištofa Pastora horeogrāfiju, un Pētera Vaska "Erdu", kuras mūsdienīgo dejas valodu radījis Jurijs Vamošs.

Kā portālam "Delfi" pavēstīja LNO Komunikācijas daļas vadītāja Inga Vasiļjeva, jauniestudējuma diriģents ir Mārtiņš Ozoliņš, kostīmu mākslinieki Kristīne Pasternaka un Romāns Šolcs.

""4 pasaules. 4 stihijas" nav pirmā viencēlienu programma, ko skatītājiem dāvā Latvijas Nacionālais balets. Tomēr šī baleta izrāde ir īpaša: tā vienlaikus ir gan aizraujošs ceļojums baleta vēsturē, gan negaidīts jaunatklājums. Un šī iecere pārsteidz arī ar vērienu. Ja parasti laikmetīgā baleta iestudējumos uz skatuves atrodas vien salīdzinoši nelielas trupas, tad šajā izrādē iesaistīti visi mūsu mākslinieki," stāsta Latvijas Nacionālā baleta trupas vadītājs Aivars Leimanis.

Pirmā no četrām pasaulēm būs Kšištofa Pastora ugunīgais "Tango", kas jau ieguvusi skatītāju nedalītu mīlestību, lai gan iepriekš šis viencēliens ir izpildīts vien dažas reizes. Skaļas ovācijas katru reizi saņēmis arī modernais un jautrais "Marijas sapnis". Šī baleta panākumi mudinājuši turpināt meklējumus un ielūkoties pagātnē.

""Marijas sapņa" radītājs, horeogrāfs Petrs Zuska iedvesmu smēlies fantastiskajā, klasiskajā "Pas de Quatre", kas savulaik tika sacerēts četrām 19. gadsimta dižākajām balerīnām. Pirmo reizi tiks izrādīti abi šie baleta viencēlieni vienu pēc otra, tādejādi vēlreiz mērojot to tālo ceļu, kuru gājusi deja no sendienām līdz šodienai," ieskicē Leimanis, piebilstot, ka vakara otrajā daļā tiks atklātas jaunas zemes. Pirmo reizi Latvijā tiks izrādīta viencēliens "Erda" ar Pētera Vaska emocionāli uzrunājošo mūziku."

"Ungāru horeogrāfs Jurijs Vamošs ir radījis Vaska 2. simfonijai ārkārtīgi sarežģītu horeogrāfiju. Piesātināts ar kustībām, tas ir emocionāli un fiziski ļoti spēcīgs darbs," norāda Latvijas Nacionālā baleta vadītājs.

Fotogalerija: Pēteris Vasks un Jurijs Vamošs


Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!