Rīkotāji: Festivāla 'Homo Novus' mērķis ir parādīt un ieviest jaunu teātra valodu
Foto: LETA

Starptautiskā jaunā teātra festivāla "Homo Novus" mērķis ir vest uz Latviju un radīt šeit uz vietas jaunu teātra valodu, pastāstīja festivāla direktore Gundega Laiviņa.

"Teātra festivāls notiek piecpadsmito reizi pēc kārtas. Droši vien esam stabila lieta Latvijas kultūrainavā. Es ceru, ka festivāls katru gadu ir citādāks un jauns. Mēs vēlamies iepazīstināt skatītājus ar māksliniekiem, kuri lieto dažādas metodes, estētiskos paņēmienus, runā par tēmām, kas skar mūsu sabiedrību, runā tieši un atklāti, kā arī pēta tās kopā ar skatītājiem," pastāstīja Laiviņa.

No 5. septembra līdz 13. septembrim Rīgā notiks 15. Starptautiskais jaunā teātra festivāls "Homo Novus", kas skatītājiem piedāvās jaundarbus un viesizrādes, scenogrāfijai un teātra telpai veltītu programmu, festivāla skolu, meistarklases, sarunas un lekcijas. Jaunas izrādes īpaši festivālam šogad veido viesmākslinieki no Japānas un Beļģijas, sadarbojoties ar latviešu māksliniekiem.

Festivāla laikā pirmizrādi piedzīvos mākslinieku apvienības "contact Gonzo" izrāde "Koka vandalis", kas radīta Rīgā kopā ar latviešu dejotājiem un mākslinieku Andri Eglīti.

"2014. gadā mēs piedalījāmies festivālā un iepazināmies ar daudziem dejotājiem. Šajā iestudējumā mēs sadarbojāmies ar diviem dejotājiem, ko iepazinām toreiz. Mēģinājumos viņi piedalījās arī ar savām idejām," pastāstīja apvienības pārstāvis Juja Tsukahara.

Apvienības "contact Gonzo"", kuras izteikti fiziskais stils apvieno kontaktimprovizācijas, cīņas mākslas un urbānās kultūras elementus.

Šogad festivālā būs skatāma arī japāņu teātra režisora Akira Takajama iestudējums "Heterotopija Rīgā", kas aicinās skatītājus ceļojumā pa pilsētu, sekojot japāņu izlūka Makoto Onoderas gaitām pagājušā gadsimta 30. gadu Rīgā.

"Pētot materiālus, mēs uzzinājām, ka Onodera kādu laiku dzīvoja Rīgā. Viņa vārds man nebija zināms. Es zināju viņa sievas vārdu, kura bija tulkotāja. Mokoto bija japāņu izlūks, kuru dzimtajā zemē dēvē par izlūku Dievu," pastāstīja Takajama.

Par Onoderu savāktos materiālus izrādes veidotāji izsūtīja sešiem latviešu un japāņu autoriem, kuri izveidoja stāstu, kas ar Onoderu Rīgā varētu būt noticis, sacīja Takajama.

Fizisku pieredzi piedāvās arī tamilu izcelsmes horeogrāfs Ahilans Ratnamohans no Beļģijas, kurš kopā ar austrāliešu dejotāju Ferasu Šahīnu un latviešu futbola amatieriem un profesionāļiem strādā pie izrādes – rituāla "Klapping", ikvienu skatītāju aicinot ne tikai attālināti apbrīnot, bet pašiem izdejot futbolista kustības.

Savukārt skaņas un telpas mākslinieks Tetsuja Umeda veido instalāciju – koncertu "Balss", kas iedzīvina senu japāņu rituālu un ir balstīta mākslinieka interesē par priekšmetu pasaules un dabas autonomiju.

Japāņu mākslinieki ir aicināti radīt arī festivāla atklāšanas notikumu teritorijā pie K. K. Fon Stricka villas, uz kuru 5. septembrī pulksten 20 aicināts ikviens interesents.

Viesizrāžu sadaļā būs skatāmi vairāki skatuves darbi, kas atklāj laikmetīgā teātra estētisko un tematisko daudzveidību. Pasaulslavenais libāniešu izcelsmes amerikāņu mākslinieks Valids Rāds izrādē "Luvras un/vai spārdot mirušo" pievēršas vizuālās mākslas institūciju politiskajai, ekonomiskajai un ideoloģiskajai dimensijai.

Igauņu video māksliniece Kristīna Normana savu pirmo izrādi "Vieglāk par sievieti" veidojusi, balstoties pētījumā par ukraiņu sieviešu – veco ļaužu kopēju dzīvi un darbu Ziemeļitālijā.

Austrāliešu fiziskā teātra apvienība "Branch Nebula" uz Rīgu ved izrādi "Ļoti izturīga līmlente" ar laikmetīgā cirka un urbānās kultūras elementiem, bet leģendārais norvēģu mākslinieku kolektīvs Verdensteatret – izrādi "Hanna" – kinētiskā teātra, objektu mākslas, dzīvā kino un mūzikas hibrīdu, kas tapis laikā, kad mākslinieki apceļoja Vjetnamu.

Festivālu noslēgs flāmu mākslinieces Mītas Vārlopas izrādes "Darba augļi" un "Spoku rakstnieks un salauztā rokas bremze". Vārlopa pārstāv unikālu teātra estētiku, kurai raksturīgs slapstiks, "atdzīvojusies" scenogrāfija, īpaša muzikālā partitūra un totāla mākslinieciskā brīvība.

Viens no šīgada festivāla īpašajiem notikumiem ir kuratoru Daniela Blangas Gubaja un Gundegas Laiviņas kopīgi veidotais nakts pasākums "Skaņas dzimšana", kas veltīts mūsu klausīšanās potenciālam un skaņai kā politiskai kategorijai.

Šogad festivāls ar scenogrāfijas un teātra telpās programmu "B13"un festivāla skolu atgriežas arī bijušajā tehnikumā Aristida Briāna ielā 13, kurā drīz tiks uzsākta rekonstrukcija, lai nams atkal kļūtu par skolu.

Tur visu festivāla laiku varēs skatīt jauno latviešu scenogrāfu izstādi "1:1", festivāla skolas dalībnieku -starptautiskas jauno teātra mākslinieku un arhitektu grupas veidoto instalāciju "HALL07" un franču režisora Filipa Kena darbu "Mikrokosms", kas šogad ieguva galveno balvu Prāgas Scenogrāfijas kvadriennāles valstu un reģionu sekcijā.

No 5. septembra darbu sāks festivāla centrs K. K. fon Stricka villā, Briāna ielā 9 ar plašu lekciju, sarunu un izrāžu prezentāciju programmu, DJ vakariem, festivāla informācijas un biļešu punktu.

Source

LETA

Tags

Homo Novus
Pamanījāt kļūdu?
Iezīmējiet tekstu un nospiediet Ctrl + Enter!

Stingri aizliegts DELFI publicētos materiālus izmantot citos interneta portālos, masu informācijas līdzekļos vai jebkur citur, kā arī jebkādā veidā izplatīt, tulkot, kopēt, reproducēt vai kā citādi rīkoties ar DELFI publicētajiem materiāliem bez rakstiskas DELFI atļaujas saņemšanas, bet, ja atļauja ir saņemta, DELFI ir jānorāda kā publicētā materiāla avots.

Comment Form