Foto: F64
Latvijas Teātra darbinieku savienība (LTDS) aktiera Rūdolfa Plēpja redzes uzlabošanai un rehabilitācijai savākusi vairāk nekā 13 tūkstošus eiro, portālu "Delfi" informēja LTDS pārstāvji.

LTDS valde un fonds "Rampa A" pateicas visiem labajiem cilvēkiem, kuri nepalika vienaldzīgi un saziedoja naudu. Saziedotā naudas summa ir 13 617 eiro, kas tiks izlietota minētajam mērķim.

Nauda, kura nebūs nepieciešama mākslinieka Rūdolfa Plēpja veselības uzlabošanai, ar Rūdolfa Plēpja akceptu, tiks novirzīta citu teātra mākslas vecmeistaru veselības uzlabošanai.

Jau iepriekš vēstīts, ka pazīstamajam aktierim ir veselības problēmas, kā rezultātā strauji pasliktinājusies redze. Šā gada 22. aprīlī LTDS uzsāka ziedojumu vākšanu, lai palīdzētu aktierim. Summa savākta nepilnu divu nedēļu laikā

Teātrī Rūdolfs Plēpis spēlēja daudzas un stilistiski dažādas lomas. Viņš izcili atveidoja lomas sava pedagoga Ādolfa Šapiro izrādēs: viņs bijis Lielais Līkais Henrika Ibsena lugas "Pērs Gints" uzvedumā (1979), Bulanovs Aleksandra Ostrovska "Mežs" inscenējumā (1984), vācu virsnieks Gothards Gunāra Priedes "Centrifūga" uzvedumā (1985). Par īstu meistarības pārbaudi kļuva viņa Arhitekts Gunāra Priedes "Sniegotie kalni" iestudējumā (1986), raksta kolēģi no LTDS.

1996. gadā Edmunds Freibergs Latvijas Nacionālajā teātrī iestudēja Andrejs Upīša "Zaļo zemi", kurā Rūdolfa Plēpja atveidotais Glupjais Miķelis ieguva simbolisku nozīmi. Negaidītu smeldzi aktieris ienesa arī barona Bundula tēlojumā (Zeiboltu Jēkabs "Dullais barons Bunduls", 1995, rež. Edmunds Freibergs). Latvijas Nacionālajā teātrī Rūdolfs Plēpis atveidoja arī vienu no būtiskākajām lomām savā aktiera karjerā: Villiju Lomenu Artūra Millera lugas "Komivojažiera nāve" (rež. Mihails Kublinskis, 1998) iestudējumā. Kaut kādā mērā šī loma saskanēja arī ar paša Rūdolfa Plēpja personību, tāpēc tik sarežģīti viņam veidojās tālākā aktieriskā izpausme, raksta kolēģi.

Sava veida likteņstāsts bija saskatāms arī viņa atveidotajā Līrā (Viljams Šekspīrs "Karalis Līrs", rež. Indra Roga, 2006), kurā no spēles realitātes Rūdolfa Plēpja varonis tiek nogrūsts nežēlīgajā dzīves realitātē.

LTDS atgādina, ka Rūdolfa Plēpja talants uzmirdzēja arī Daugavpils teātrī, kurā viņš 2000. gadā īstenoja savu ilgi loloto ieceri – paša veidoto kompozīciju par dzejnieku Jāni Poruku, radot muzikālu izrādi – mistēriju (Valda Zilvera mūzika) "Sapņu spēles jeb Dvēseles kumēdiņi". To novērtēja arī profesionāļi, un Rūdolfs Plēpis saņem "Spēlmaņu nakts" gada aktiera titulu.

Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!