Teātra dienā balvas pasniegs Kugrēnai, Lencam un Ritenbergam
Foto: Publicitātes foto

Latvijas Teātra darbinieku savienība, turpinot tradīcijas, Starptautiskajā teātra dienā pasniegt balvas teātra māksliniekiem par izciliem sasniegumiem. Balvu pasniegšanas ceremonija norisināsies 27. martā plkst. 15 Eduarda Smiļģa Teātra muzejā.

Šogad Lilitas Bērziņas balvu saņems Latvijas Nacionālā teātra aktrise Lāsma Kugrēna.

"Lāsmu Kugrēnu kā aktrisi var raksturot viens vārds – mērogs. Viņai ir lielo lomu mērogs. Traģēdija, kas ietver komēdiju, tā ir viņas amplitūda. Viņai ir pieejama aktiermeistarības dziļākā izpratne. Tā palīdz veidot raksturu psiholoģiju, kas sasniedz cilvēcisku arhetipu līmeni. Tas nozīmē, ka psiholoģiski viņa spēj izveidot cilvēku – noslēpumu, kura uztveršana nebeidzas ar izrādes noskatīšanās brīdi," uzskata režisors Viesturs Kairišs.

Režisors Edmunds Freibergs: "Sāpes... dvēseles trauslums, hiperjūtīgums, traģiskā pārdzīvojuma spēks, ideālisms, darbaspējas, ass prāts – tādas asociācijas rodas, domājot par Lāsmu Kugrēnu. Un pāri visam – aktrise.

Nacionālā teātra zvaigzne un lepnums. Pievienotais lomu saraksts vajadzīgs tikai kā apliecinājums šodienas informācijas pārbarotajam skatītājam, ka Lāsma Kugrēna tik tiešām nospēlējusi visas iespējamās vadošās lomas plašas amplitūdas (no traģēdijas līdz komēdijai) repertuārā gan latviešu, gan ārzemju autoru darbos. Tas, kas Lāsmu Kugrēnu atšķir no citām viņas kolēģēm ir retais traģēdijas aktrises mērogs un talants, jo dramatiska temperamenta, liriskas stīgas vai teicamas humora izjūtas netrūkst daudzām.

Lilitas Bērziņas balva tikai dīvainas apstākļu sakritības rezultātā nav nonākusi Lāsmas Kugrēnas apbalvojumu klāstā jau sen. Bet, iespējams, ir pat labi, ka nu viņa to saņem tieši par Alvinga kundzes lomu Henrika Ibsena "Spokos" – par lomu no lielā pasaules klasikas mantojuma, turklāt tieši sava režisora – Mihaila Kublinska veidotajā iestudējumā.

Režisors Mihails Kublinskis: "Lāsma, uzreiz pēc studiju beigām, uz Latvijas Nacionālā teātra skatuves sevi pieteica kā traģisko lomu aktrise. Vairāku gadu desmitu garumā, kalpojot teātra mūzai, viņa izvērtusies par savā paaudzē visdaudzplākšņaināko aktrisi Latvijā un, varētu pat teikt, ka neviens žanrs viņai nav svešs. Lāsmas daiļradē ir izcils lomu repertuārs - no Ieviņas līdz Džuljetai, divreiz Marija Stjuarte un neuzskaitīšu brīnišķīgās komēdiju lomas. Tik dažādi partneri – Kārlis Sebris, Jānis Kubilis, Ģirts Jakovļevs, Voldemārs Šoriņš, līdz jaunākai paaudzei – Jānis Āmanis un Kaspars Dumburs. Savā mīlestībā, pret aktrisi, un cienot viņas veikumu, gribu novēlēt radošu ilggadību!"

Harija Liepiņa balvu savukārt saņems  Mihaila Čehova Rīgas Krievu teātra aktieris Leonīdam Lencs.

Rīgas Krievu teātra mākslinieciskais vadītājs Igors Koņajevs: "Mēdz būt aktieri, kas ir brīnišķīgi, talantīgi, un ir aktieri, bez kuriem grūti būtu iztēloties konkrēta teātra vēsturi. Leonīds ir Rīgas Krievu teātra miesa un asinis. Viņa liktenis ir cieši saistīts ar šī teātra vēsturi. Viņa dzīve ir cieši savijusies ar veselas paaudzes krievu un latviešu dzīvi Rīgā. Viņš mīl šos cilvēkus, mīl krievu teātri un saudzīgi glabā atmiņas par visu, kas jau ir kļuvis par Latvijas kultūras mantojumu."

"Iespējams, ka Leonīds Lencs ir pats harizmātiskākais savas paaudzes Latvijas aktieris. Katram viņa spēlētajam varonim ir savs neaptverams un neizdibināms likteņstāsts. Katru savu varoni viņš apvelta ar vīrišķu spēku un arī ar vīrišķu vājumu; jebkurā gadījumā skatītājs apjautīs kaislību apslēpto liesmu, kas gruzd dvēseles dziļumos... Kam? Vai personāžam? Dramaturgam? Varbūt pašam tēlotājam? ...taču tas iedarbojas magnētiski. Iespējams, neatcerēsieties, kas spēlēja Trigorinu vai Trepļevu Petera Štaina "Kaijā", taču Lenca atveidoto Dornu jūs neaizmirsīsiet nekad," tā Leonīdu Lencu raksturo Teātra zinātniece Mašas Nasardinova.

Helēnas Tangijevas-Birznieces balvu šogad saņems Latvijas Nacionālās operas baleta mākslinieks un pedagogs Haralds Ritenbergs.

"Latvijas baleta premjeru vidū Haraldam Ritenbergam ir īpaša vieta. Šķita, ka viņš iekaro pasauli viegli, bezrūpīgi, bezbēdīgi, un vairākas skatītāju paaudzes iemīlējās viņa atveidotajos tēlos – gan uz baleta skatuves, gan kino. Sevišķi populārs viņš bija jauniešu vidū, jo viņa varoņi valdzināja ar sirsnīgu lirismu, maksimālismu cīņā pret netaisnību, dedzību, aizstāvot savu mīlestību. Tēlos viņš varēja atļauties būt viņš pats, iemiesojot daudzu cilvēku sapņus un ideālus par vīrišķību, romantisku mīlestību, drosmi un noslēpumu. Sava laika – 20. gs. 50.-60. gadu publikas elks, baleta vēsturē Haralds Ritenbergs ienāca kā leģenda," Haraldu Ritenbergu raksturojusi baleta zinātniece Ija Bite.

Laureāti tiks apbalvoti ar naudas balvām, un 2013.gadā tika iedibināta tradīcija – pasniegt laureātiem īpašus, mākslinieka Māra Šustiņa darinātas goda zīmes - ordeņus.

Pasākumu vadīs LTDS priekšsēdētāja, Latvijas Nacionālā teātra aktrise Daiga Gaismiņa Šiliņa un Kultūras Akadēmijas rektors, profesors Jānis Siliņš. Balvas laureātiem pasniegs iepriekšējo gadu balvu ieguvēji: Guna Zariņa, Gundars Āboliņš un Modris Cers, kā arī "Latvijas Dzelzceļš" pārstāvji.

Balvu kandidātus iesniedz Latvijas profesionālie teātri, bet balvu laureātus nosaka biedrības Latvijas Teātra darbinieku savienības valde aizklātā balsojumā

Tags

Edmunds Freibergs Ģirts Jakovļevs Gundars Āboliņš Kārlis Sebris Latvijas dzelzceļš Latvijas Nacionālā opera Viesturs Kairišs Voldemārs Šoriņš

Comment Form