Foto: Publicitātes foto
17. septembrī aprit 100 gadi, kopš dzimis teātra un kino režisors un aktieris, skatuves mākslas pedagogs Aleksandrs Leimanis (1913.17.09.-1990. 17.06.).

Viņa populārākās filmas ir "Cielaviņas armija", "Cielaviņas armija atkal cīnās", "Vella kalpi", "Vella kalpi Vella dzirnavās" un "Melnā vēža spīlēs".

Latvijas Kinematogrāfistu savienība un Latvijas Kultūras akadēmija aicina piedalīties Aleksandra Leimaņa 100-gades atceres pasākumos "Uzklausi tikai to, ko pieņem tava sirds!" kinoteātra "Splendid Palace" Lielajā zālē, 17.septembrī, plkst.19.

Leimaņa 100. jubilejas atcerei veltītā svinīgā sarīkojuma programmā - atmiņas, kolēģu, audzēkņu un ģimenes locekļu veltījumi Meistaram, filmu fragmenti un dokumentālie materiāli. Pasākumā piedalīsies Alseksandra Leimaņa dzīvesbiedre aktrise Baiba Indriksone, dēls baletmeistars Aivars Leimanis, mazmeita baletdejotāja Elza Leimane, Leimaņa skolnieces, aktrises Māra Zemdega un Anta Krūmiņa, aktieri - Lolita Cauka, Olga Dreģe, Lāsma Kugrēna, Uldis Dumpis, Haralds Ritenbergs, Karina Tatarinova, komponists Raimonds Pauls. Sarīkojumu vadīs Latvijas Kultūras akadēmijas rektors, profesors Jānis Siliņš.

Kinoteātra "Splendid Palace" foajē no 13. līdz 22. septembrim apskatāma arī foto izstāde "Sapņot kopā ar Aleksandru Leimani".

Piemiņas brīdis Aleksandra Leimaņa atdusas vietā Rīgas II Meža kapos 17.septembrī notiks plkst. 16 -netālu no II Meža kapu vārtiem galvenā ceļa kreisajā pusē.

Aleksandra Leimaņa filmu skates LKA Rīgas Kino muzejā:

Ceturtdien, 19.09. plkst. 18 - "Cielaviņas armija", 1964, 75 min; piektdien, 20.09. plkst. 18 - "Tobago" maina kursu", 1965, 78 min, sestdien, 21.09. plkst. 14 - "Vella kalpi", 1970, 77 min.

Aleksandrs Leimanis dzimis latviešu zemnieku ģimenē Smoļenskā, beidzis Valsts Teātra mākslas institūtu Maskavā (1939), strādājis Krievijas teātros, no 1944. gada – Latvijā.

Bijis režisors Dailes, Jaunatnes, Jelgavas un Muzikālās komēdijas un citos teātros, no 1948. gada pedagogs Latvijas Teātra institūtā, vēlāk Jāzepa Vītola Latvijas Valsts Konservatorijā.

No 1954. gada strādājis Rīgas kinostudijā kā filmu dublāžas režisors, vēlāk – režisors inscenētājs, pilnmetrāžas kino debitējot ar visā PSRS ļoti populāro piedzīvojumu filmu "Cielaviņas armija" (1964).

Latvijas kultūras atmiņā Aleksandrs Leimanis nezūdoši ierakstīts ar filmu diloģiju "Vella kalpi" (1970) un "Vella kalpi Vella dzirnavās" (1972), kas kļuvusi par savdabīgu apliecinājumu tautas vitalitātei, brīvības mīlestībai un humoram. Filmas "Vella kalpi" rekords – 922,6 tūkstoši skatītāju Latvijas kinoteātros – nav pārspēts.

Par "Vella kalpu" analogu Latvijas teātra vēsturē var uzskatīt Leimaņa iestudētās izrādes "Hodža Nasredins" (1945) un "Sendienās" (1946) Dailes teātrī – šīs priekpilnās muzikālās izrādes spēja izraut skatītāju no visai drūmās pēckara gadu padomju realitātes, par to saņemot pretī pateicīgās auditorijas mīlestību, izrādēm pakāpeniski kļūstot par leģendu.

Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!