'Teātris jums būs tēva vietā'. Valmieras teātra aktierim Jurim Laviņam – 80

Kā vēsta aktiera kolēģi no Valmieras teātra, skatuves mākslu viņš ir iepazinis jau bērnībā – viņa vecāki strādāja operā, un agros jaunības gados viņš pats tur piestrādāja par mīmistu. Iepazīdams teātri līdz pašam dziļumam, viņš spēja pieiet klāt Eduardam Smiļģim un tieši pajautāt – ir vai nav vērts kļūt par aktieri. Smiļģis, kam vīrišķīga stāja un skaņa balss allaž ir aktieros patikusi, uzlicis jauneklim roku uz pleca un svinīgi teicis: "Teātris jums būs tēva vietā."

1962. gadā absolvējot Dailes teātra III studiju, Juris Laviņš ir spēlējis teju visos Latvijas teātros, bet kopš 1977. gada ir Valmieras drāmas teātra aktieris. 40 karjerasgados spēlētas daudzas lomas, starp kurām īpaša vieta ir tēliem Māras Ķimeles iestudējumos – Astrovs Antona Čehova "Tēvocī Vaņā" (1983) un Virsaitis Bromdens Deila Vasermana "Kur dzeguze ligzdu vij" (1984), Angermeijera kungs "Emmijas laimē" pēc Rainera Vernera Fasbindera "Bailes saēd dvēseli" scenārija motīviem (2016), Viesmīlis Žana Anuija "Eiridīkē" (2017). Tie visi tēli, kuri nespēj samierināties ar dzīves pelēcību un savu gaišo pārliecību apliecina, kad viņu pacietības kauss ir pilns, iespējams, varētu būt arī paša aktiera būtības izteicēji.

Juris Laviņš arī atzīst, ka uz Valmieras teātri atnācis tāpēc, ka viņu vilinājuši Māras Ķimeles režijas darbi. Un, kaut arī nozīmīgas lomas spēlētas visu Valmieras režisoru izrādēs, tieši Māra visprecīzāk pratusi uzminēt viņa cilvēcisko kodolu, norāda aktieris.

Pēdējās teātra sezonās Jurim Laviņam ir bijušas dažāda rakstura lomas – Knuts Brūvīks Henrika Ibsena "Celtnieks Sūlness" (2016) režisora Dāvja Auškāpa režijā, Hennings Ž. Lorensas un V. Delmāras "Eņģeļa kreisais spārns" (2015) Ineses Mičules režijā, Kaupiņš Annas Brigaderes "Maija un Paija" (2015) Reiņa Suhanova režijā, Selsdons Moubrejs "Klusumu! Notiek izrāde!" Ineses Mičules režijā, Majors Ernesta Hemingveja "Ardievas ieročiem" Vara Braslas režijā (2019), Sētnieks Jēkabsons režisora Jāņa Znotiņa režisētajā "Cilvēkam vajag suni" pēc Regīnas Ezeras stāstu motīviem, Dakteris Kozlovskis Krišjāņa Salmiņa izrādē "Paliec sveiks, draugs…" (2020) u.c.

Teātra kolēģi Juri Laviņu raksturo kā dzīves gudru un tolerantu cilvēku, kurš prot ļaut vaļu emocijām tikai tad, kad vajag. Ar augstu apzinīguma pakāpi, jo darbam, kas viņu aizrauj, viņš ļoti pieslēdzas.

"Juris ir daudz savā dzīvē pieredzējis – kad citādi nebija iespējams, pratis ar varu kontaktēties tādā līmenī, lai nepazemotu sevi kā mākslinieku. Viņš ir stabils un uzticams draugs. Juris tic vērtību nezūdamībai. Tāpēc viņam ir svarīga sevis kā latvieša apziņa, sava piederība latviešu teātrim. Lai vai kādus eksperimentus un inovācijas nepārdzīvo teātra māksla, viņš tic, ka mums ir savi dramaturģijas stūrakmeņi, uz kuriem jābalstās un pateicoties kuriem mēs kā latvieši varam būt tie, kas esam – Rainis, Blaumanis, Zīverts. Tāpēc viņš vienmēr ir priecīgs un pat lepns, kad rodas iespēja spēlēt kādu no latviešu klasiķu darbiem," raksta kolēģi no Valmieras teātra.