Dailes teātra Lielajā zālē jaunākais iestudējums ir “Meistars Aleksandrs” Režisors Pēteris Krilovs veidojis muzikālu izrādi par pamatu ņemot Aleksandra Čaka dzeju, kuru libretā ieaudzējis dzejnieks Jānis Rokpelnis un mūzikā ietērpis komponists Zigmārs Liepiņš.
Lielajā muzikālo izrāžu piedāvājuma klāstā (jau vairākus gadus visos Latvijas teātros sezonā tiek iestudēta vismaz viena muzikāla izrāde) šis iestudējums atšķiras vairākos aspektos.

Orķestra bedrē muzicē “Time after Time” – bauda klausīties, cik interesanti, dzīvi un nepierasti skan Z.Liepiņa kompozīcijas šo profesionālo mūziķu izpildījumā. Otru lielāko skatītāja gandarījumu “Meistarā Aleksandrā” var saņemt, sekojot izrādes horeogrāfiskajai “darbībai”. Būtībā katram muzikālajam gabaliņam – dziesmai sacerēta sava, no citiem atšķirīga, plastiskā partitūra . Vispār jāsaka – tik mērķtiecīgi organizētas cilvēku/aktieru grupas uz skatuves teātrī sen nav redzētas. Meistarīgais kordebalets (neatņemama muzikālu izrāžu sastāvdaļa) šoreiz ir Dailes teātra jaunie aktieri, kurus sagatavojusi Pēterburgas horeogrāfe Aleksandra Tihomirova.

Un vēl, kas nepierasts… Dailes teātra skatuve arhitektoniski transformējas ļoti daudzos veidos. Brīžiem tie ir jumti, brīžiem krogs ar varietē dejotājām “kabīnēs”, brīžiem tukša tramvaja pietura uz ielas utt. (scenogrāfs Aigars Bikše).

Ak, tā… Šī iestudējuma sakarā laikam bija jārunā par Čaku. Vai Čaka daiļradi. Vai viņa dzīvi. Jeb varbūt tā bija tikai etīde par kāda jauna cilvēka radošiem centieniem un ierobežotajām iespējām. Varbūt. Bet skaidrs ir viens – lai cik ne-dziļi iestudējumā skartas tikko uzskaitītās tēmas, izrāde dod LABAS izklaides gandarījumu. Un vēlmi meklēt Čaka dzejoļus…

Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!

Publikācijas saturs vai tās jebkāda apjoma daļa ir aizsargāts autortiesību objekts Autortiesību likuma izpratnē, un tā izmantošana bez izdevēja atļaujas ir aizliegta. Vairāk lasi šeit